1989. gada 23. augustā, aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, veidojot cilvēku 600 km garu ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Šādu kustību organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: „Rahvarinne” Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un „Sajūdis” Lietuvā.

Nav iespējas uzzināt precīzu akcijas dalībnieku skaitu, jo katrā informācijas avotā tas tiek minēts dažāds. Baltijas ceļš ir lielākā un nozīmīgākā akcija Baltijas valstu centienos pēc neatkarības atgūšanas, taču tā nebija pirmā.

baltijas-cels

Baltijas valstu iedzīvotāji kopš iekļaušanās PSRS 1940. gadā bija spiesti dzīvot Komunistiskās partijas diktatūras apstākļos. Proti, netika nodrošināta domas un vārda brīvība. 1986. gadā tika pieņemta atklātības politika vides aizsardzības jautājumos un saistībā ar staļinisma noziegumiem, tādējādi sabiedrībā sāka veidoties organizācijas, kas savus uzskatus un neapmierinātību ar esošo situāciju pauda aizvien atklātāk.

Atzīstot pagātnes noziegumus, PSRS piekāpās Baltijas valstu iedzīvotāji kopējā protestā. Baltijas ceļš apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus.

2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts UNESCO “Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma sarakstā.

Aicinām iepazīties ar 2014. gadā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas īstenoto projektu „Baltijas ceļa stāsti”, kas tika realizēts par godu Baltijas ceļa 25. gadadienai. Šie stāsti palīdz izjust un uzzināt šīs akcijas klātbūtni – http://www.thebalticway.eu/stasti/

Šodien, 23. augustā, mēs atzīmējam Baltijas ceļa 30. gadadienu. Šodien mēs varam pateikties par šo vienkāršību, vienotību un varonību. Šī kustība sniedza iespēju mūsu tautai piepildīt sapni par savu brīvu un neatkarīgu valsti.