Turpinot darbu pie Covid-19 izplatības ierobežošanas un ar to saistīto seku novēršanas, Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtējās situācijas termiņu un pieņēmis vairākus lēmumus papildus jau spēkā esošajiem pasākumiem, tādā veidā nodrošinot valsts, pašvaldību un citu pakalpojumu sniedzēju darbu un sadarbību krīzes laikā. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma par “Ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku.

Jau šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos.

Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē.

Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par nepatiesu ziņu norādīšanu tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālistu izglītotāji (piemēram, sociālie darbinieki, tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm) turpmāk varēs plašāk pielietot attālināto mācību iespējas. Parasti šādas mācības tiek īstenotas klātienē, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, arī šī mērķa grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko daļu.

Lai nodrošinātu nepieciešamos risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai tiek noteikts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldību institūcijas un iestādes var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams iegādāties preces un pakalpojumus pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai un citu pasākumu īstenošanai.

Rīkojumā tiek arī noteikta kārtība, kādā valsts mantu varēs nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai.

Nacionālā veselības dienesta iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus turpmāk varēs nodot pašvaldībām, pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldības policijai un Iekšlietu ministrijas institūcijām bez atlīdzības, pirms tam nenoskaidrojot valsts un citu iestāžu vajadzību pēc tiem.

Tiek atvieglota uzskaite un gadījumu izmeklēšana iekšlietu un drošības iestāžu amatpersonām, nosakot, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā.

Savukārt tieslietu ministrs varēs noteikt atvieglojumus, ko piemēro pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai Latvijas Vēstnesī ārkārtējās situācijas laikā.