Vai jūsu ģimenei ir kāda īpaša grāmata, stāsts vai dzejolis? Vai varbūt pasaka, ko pirms miega vecāki stāsta bērniem jau no paaudzes paaudzē? Tieši jūsu ģimene būs viena no tām, kuras stāsts un izvēlētā grāmata tiks iekļauta izstādē „Dzimtas grāmata.”

Ar šādu aicinājumu vasarā lasīšanas veicināšanas projekts „Bibliotēka” un „Baltic Internacional Bank” masu medijos izsludināja konkursu ar mērķi rosināt dzimtas un ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijas sabiedrībā,  radīt interesi par grāmatu kā vienu no dzimtas relikvijām.

Droši vien, konkurss uzrunāja daudzus, bet ne katrā ģimenē ir bagātīga dzimtas vēsture, vēl jo vairāk grāmata kā vēstures lieciniece.

Mūsu mežvidietei Ilgai nebija ilgi jādomā, vajadzēja tikai mazliet uzmundrināt un iedrošināt, lai sagatavotu un iesniegtu konkursam stāstu par savu Rudoviču dzimtu, jo, kā izrādās, Ilgai materiāli par uzvārda Rudoviči izcelsmi un dzimtu savākti jau sen. Vecākās dokumentālās liecības- Ludzas stārastijas muižu revīzijas akti – datēti ar 1772.gadu. Nācās tikai papildināt stāstījumu par savu onkuli, tēva vecāko brāli Antonu, ar kuru arī saistās dzimtas grāmatas vēsture. Tēva brālis, kurš bija leģionārs, 1944. gada Ziemassvētku kaujās tika smagi ievainots, nokļuva kara hospitālī Vācijā. Jau no bērnības būdams kārtīgs katolis, viņš iegādājās Vladislava Loča 1945.gadā izdoto „Lyugšonas i dzīsmis katōlim, ” ko uzskatīja kā vienīgo saikni ar dzimteni.  Bet grāmata ir pavisam neliela pēc izmēriem, taču ar savu vēsturi. Pēc dažiem gadiem kopā ar vairākiem latgaliešiem radās izdevība emigrēt uz ASV, kur, diemžēl, palika uz mūžu. Taču vieta grāmatai atradās čemodānā un tā ceļoja līdzi uz Ameriku. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Ilgai radās izdevība apciemot onkuli. Atvadoties viņš kā lielāko dārgumu pasniedza Ilgai mazo grāmatiņu – apbružātu, jo tik bieži lasītu, apmīļotu, skūpstītu- lai aizvestu uz dzimteni, teikdams: ”Man uz dzimteni laikam neaizbraukt…” Tāds bija šīs grāmatas ceļojums: Vācija, Amerika, Latvija. Saprotams ir Ilgas secinājums pēc konkursa: ”Man radās doma izrādīt cieņu mūžībā tālu no dzimtenes aizgājušajam tēvabrālim, kurš tik bieži sapņoja par to… Šodien man ir sajūta, it kā es onkuli būtu pārvedusi uz dzimteni…

Gribas piebilst, ka tiešām Ilgas stāsts par savu dzimtu un grāmatu bija gana emocionāls, izsvērts, sen sirdī glabāts un pārdomāts. No 12 izvirzītajiem uzvarētājiem tikai 2 pretendenti bija no Latgales, jo konkursā tika ņemts vērā iesniegtā dzimtas stāsta un grāmatas apraksta radošums, autentiskums, oriģinalitāte, kā arī grāmatas saikne ar dzimtas vēsturi un tās vērtībām, vēstījuma vērtība mūsdienu kontekstā.

Liels prieks bija Ilgai, saņemot paziņojumu par viņas izvirzīšanu noslēguma pasākumā Rīgā Nacionālajā bibliotēkā, lai saņemtu balvu par piedalīšanos konkursā. Vērtēšanas komisijā piedalījās mākslas vēsturniece R. Umblija, LNB Atbalsta biedrības direktore K. Pētersone, „Baltic Internacional Bank” galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts V. Belokoņs u.c.

Cauri laikiem savienos ceļojošā izstāde „Dzimtas grāmata”, kurā emocionālus 12 spēcīgu Latvijas ģimeņu stāstus  un paaudzes atklās un būs skatāma Latgales vēstniecībā “GORS” no 5.marta līdz 5.aprīlim, mudinot sabiedrību izzināt savu dzimtas vēsturi un stiprināt ģimeniskās attiecības.

Paldies Ilgai, kas uzdrošinājās piedalīties konkursā, tādā veidā iznesot savas dzimtas, pagasta un novada vārdu plašajā pasaulē! Lai  ir stipra Rudoviču dzimta: trīs mazbērni dēla Kaspara ģimenē lai ir tam apliecinājums! Lai kuplo ozols dzimto māju pagalmā!

Veronika Škestere
Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja