9. aprīlī Kārsavas novada domes zālē tika rīkota diskusija projekta “Ekspluatācijas noteikumu izstrāde Nūmērnes ezeram Kārsavas novadā” ietvaros izstrādāto Nūmērnes ezera ekspluatācijas noteikumu apspriešana. Diskusijā piedalījās Vides risinājumu institūta speciālisti Madara Medne – Peipere, Armands Roze, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Elīna Tripāne un Ivars Leščinskis, Kārsavas pašvaldības darbinieki, kā arī ezera piekrastes zemju īpašnieki.

Prezentācijas laikā Vides risinājumu institūta speciālisti klātesošos, balstoties uz pētījumu rezultātiem, iepazīstināja ar Nūmērnes ezera esošo situāciju un ieteica modeļus kā veiksmīgāk ezeru apsaimniekot nākotnē. Pētījumi tika veikti pagājušā gada vasarā, tāpēc, lai izvērtētu zivju sabiedrības stāvokli Nūmērnes ezerā, tika veikta kontrolzveja un atbilstoši kontrolzvejas rezultātiem sagatavots zivju krājumu raksturojums.

Pirms zivju paraugu ievākšanas tika veikti skābekļa koncentrācijas mērījumi dažādos ezera punktos un dziļumos. Tas tika darīts, lai novērtētu dzīvajiem organismiem piemērotu platību apjomu ezerā. Kopumā paraugu ievākšana notika 11 stacijās, kuras tika izvietotas dažādās dziļuma zonās (1 – 4 m) viscaur ūdenstilpei.

Pētījuma laikā tika nozvejotas zivis no 7 sugām: Asaris, Rauda, Līdaka, Līnis, Rudulis, Ķīsis, Ausleja. Kopējā visu zivju sugu biomasa vērtējama kā vidēji zema. Nūmērnes ezera zivju sugu sastāvs vērtējams kā tipisks mērenās klimata joslas ezeriem. Lomu struktūrā vērojams salīdzinoši augsts plēsīgo zivju īpatsvars, tomēr asaru, kas ir dominējošā plēsīgo zivju suga, populācijā vērojams augsts neliela izmēra indivīdu īpatsvars. Tas neliecina par veselīgu ezera zivju sabiedrību. Analizējot zivju telpisko izplatību Nūmērnes ezerā, tā lielāko daļu ūdenstilpes vienmērīgi apdzīvo asari un raudas.

Nūmērnes ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Ezera ihtiofauna vērtējama kā stipri ietekmēta makšķerēšanas un/vai maluzvejas rezultātā. Ezerā pārāk maz sastopami zivsaimnieciski un ekoloģiski nozīmīgie lielie zivju īpatņi. Plēsēju gadījumā tas ir būtiski svarīgi populāciju pašregulācijai un spiediena uzturēšanai uz miermīlīgo zivju populācijām. Par līdakas populācijas stāvokli var spriest tikai daļēji, vērtējot miermīlīgo zivju populāciju struktūru. Asara un raudas populācijās dominē neliela izmēra īpatņi, kas neliecina par veselīgu zivju sabiedrību.

Šobrīd Nūmērnes ezera zivju resursus galvenokārt izmanto makšķernieki. Makšķerēšana Nūmērnes ezerā notiek saskaņā ar vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem.

Uz Nūmērnes ezera zivju resursiem vēl aizvien lielu ietekmi atstāj maluzvejnieki. Spriežot pēc sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem un reģionālās vides pārvaldes inspektoru, pēdējo gadu laikā ezerā maluzvejas aktivitātes un pārkāpumu skaits nav mazinājies. Populārākais pārkāpumu veids ir tīklu likšana un ūdošana.

Svarīgi ir novērst pārkāpumus un maluzvejas ietekmi samazināt līdz minimumam. Īpaši svarīga ezera kontrole ir zivju nārsta laikos. Tas ļauj būtiski ieekonomēt līdzekļus uz mākslīgas zivju resursu papildināšanas rēķina.

Speciālisti ieteica ezera kontrolē iesaistīt pašvaldības pilnvarotās personas. Kā rāda pieredze citos Latvijas ezeros, pašvaldības pilnvaroto personu ieguldījums zivju resursu aizsardzībā un maluzvejas apkarošanā ir būtiski nozīmīgs jebkuras ezera apsaimniekošanas sistēmas efektīvā funkcionēšanā. Bez ezera uzraudzības sakārtošanas pārējās darbības veikt nav lietderīgi.

Taču, lai efektīvi realizētu uzraudzības funkcijas, nepieciešama infrastruktūra – vismaz viena piebraukšanas vieta ar laivu nolaišanas iespēju inspektoriem, makšķerniekiem un citiem interesentiem. Ezera pieejamības uzlabošana un paredzamais apmeklētības pieaugums var būtiski apgrūtināt maluzvejnieku darbošanos un dot ieguldījumu zivju resursu aizsardzībā.

Tādēļ nākotnē neatkarīgi no apsaimniekošanas modeļa (izņemot esošo), bet, jo īpaši izvēloties licencētās makšķerēšanas sistēmas ieviešanu, vispirms jāveic primārie zivju resursu un infrastruktūras uzlabošanas pasākumi. Pirmais solis Nūmērnes ezera veiksmīgai apsaimniekošanai būtu Kārsavas novada ezeru apsaimniekošanā ieinteresēto pušu (uzņēmēji, vietējie iedzīvotāji, makšķernieki, organizācijas u.c.) apzināšana un kopā sanākšana, lai vienotos par jaunas apsaimniekošanas sistēmas veidošanu. Turpmāk pašvaldība, ja saredz tam labvēlīgus apstākļus un pamatojumu, var nodot apsaimniekošanas funkcijas biedrības vai privātpersonu pārziņā. Ieteicams veikt šādas darbības, kas uzlabotu ezera, kā makšķerēšanas tūrisma galamērķa, vērtību: − Apsaimniekotāja ieceres un plānotās darbības ezera apsaimniekošanā regulāri apspriest ar ieinteresēto sabiedrības daļu (vietējie iedzīvotāji, makšķernieki, uzņēmēji). Ieteicams organizēt atklātas diskusijas par ezeru apsaimniekošanu kopumā un iespējamiem nākotnes scenārijiem Nūmērnes ezera apsaimniekošanā. − Apvienot ezera apsaimniekošanas biedrībā pēc iespējas lielāku ezera piekrastes iedzīvotāju un citu interesentu skaitu, kas ļautu efektīvāk un ilgtspējīgāk apsaimniekot ezeru, tai skaitā izstrādājot projektus, lai piesaistītu līdzekļus dažādu ideju realizēšanai.

Nūmērnes ezera nākotne mūsu pašu rokās!

Rita Jonikāne
Projekta vadītāja