Platība 16 704.4 ha

Iedzīvotāju skaits – 703 (2016. gada decembra dati)

Pirms 1920. gada agrārās reformas tagadējā Salnavas pagasta teritorijā atradās Ruskulovas muiža, Salnavas muiža un Žurilovas muiža. Agrārās reformas gaitā Ruskulovas muiža tika sadalīta 1588 vienībās 15 949 ha kopplatībā. Saļņevas muižas īpašumā esošos 2237 ha sadalīja 80, bet Žurilovas muižas 257 ha – 72 vienībās. Zemnieka saimniecības vidējā platība bija 5 – 15 ha.

1945. gadā Kārsavas pagastā izveidoja Salnavas ciema padomi. 1954. gadā Salnavas ciemam pievienoja Oponosu ciemu, 1955. gadā – Ruskulovas ciemu, 1977. gadā – daļu Malnavas, Kārsavas un Baltinavas ciemu teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā.

Salnavas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemiens Adzeles pacēlumā. Virsu veido viļņoti, lēzeni viļņoti, vietām plakani līdzenumi. Pagasta ziemeļu daļā stiepjas Nūmērnes valnis – grants oss, kurā atrodas Adzeles pacēluma augstākā vieta Pilskalns (162.4 m vjl.)

Tagadējā pagasta teritorijā bijušas Ruskulovas, Salnavas un Žurilavas muiža. 1842. gadā Salnavas muižas platība bija 3186 ha. To aizņēma pārsvarā meži, purvi un krūmāji.

Salnavas pagastā darbojas pamatskola, tautas nams, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts.

Pagastā ir divas katoļu baznīcas – Ruskulovas baznīca Kūkovas ciemā un Salnavas baznīca. Ruskulovas baznīca ir viena no senākajām Latgales koka baznīcām. 1802. gadā no Malnavas parka uz Naudaskalna kapsētu pārvesta dominikāņu celtā koka kapela, kur to izmanto vēl mūsu dienās.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi – Ruskulovas senkapi un Rogu kara kapi (pilskalns). Salnavas parks ir brīvā plānojuma parks ar sudrabegļu, staltegļu, tūju, liepu, ozolu stādījumiem, kļavu alejām un dīķu sistēmu.

Salnavas pagasts izceļas ar aizraujošām ainavām, kultūrvēsturi, bagātiem, retiem dabas resursiem.