Platība 7941.7 ha

Iedzīvotāji – 401 (2016. gada decembra dati)

Atrodas novada ziemeļaustrumu stūrī. Tas atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Reljefu veido viegli viļņots morēnas līdzenums ar atsevišķiem morēnas fluvioglaciāliem pauguriem. Pagasta upes un strauti pieder Veļikajas baseinam. Robežu ar Krieviju veido Veļikajas pieteikas Rītupes labā pieteka Ludza. Lielākie augstie purvi: Beržovka, Zaborovjes, Kreiču.

Goliševas pagasts pirmo reizi vēstures dokumentos minēts 1646. gadā Ludzas stārastijas inventāra sarakstos kā Wlosc Hołuszowska. 1784. gadā Goliševa uzrādīta kā Mihalovas muižas (vēlāk Mērdzenes pagasta) sastāvdaļa. 1945. gadā Mērdzenes pagastā izveidoja Goliševas ciema padomi. 1979. gadā Goliševas ciemam pievienoja daļu Blontu ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Strauju (Strāvu) senkapi. Nozīmīgs arhitektūras piemineklis ir Goliševas pareizticīgo baznīca. Goliševā darbojas Svētās Trijādības pareizticīgo draudzes baznīca, kas uzcelta un iesvētīta 1841. gadā. Neilgi pirms Otrā pasaules kara dievnamam uzdāvināta Svētā žēlsirdīgā Serafima svētbilde. Tādēļ jau tradicionāli kļuvuši Sv. Serafima svētki augustā. Kultūrvēsturiski pieminekļi 2. pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi M. Batos un Orehovkā.

Pagastā darbojas bibliotēka, tautas nams.

Goliševas pagasta bagātība ir purvi (20% no pagasta kopējās platības) un meži (43%), un to veltes.