Sastdiņ, 27. aprilī, kas ir Latgolys kongresa dīna i Leluos tolkys dīna, Latvejis pīrūbežā nūtyka “Miseja – Buozova”.

Nūtykumā pīsadaliejās na tikai buozovīši i Kuorsovys apleicīnis ļauds, bet ari socialantropoloģe Dace Dzenovska, industrialuo montuojuma pietnīks Toms Altbergs, muzeoloģe Ineta Zelča Sīmansone, kai ari divi jaunī buozovīši jeb puiši, kas ir īsaguoduojuši vairuokys viesturiskuos apbūvis celtnis. Reita pusī vysi tolcinīki izguoja cauri cīmam, klausūtīs vītejūs cylvāku stuostūs par tū, kaida reiz ir bejusi Buozovys i Kuorsovys stacejis dzeive. Tei bejusi gone elitara vīta, kur gribieja dzeivuot un struoduot ļūti daudzi cylvāki. Kinoteatrs i garuos ryndys, puorbuozts sabīdriskais transports raizi stuņdī, glaunys klumbys i dokumentu vyltuošona – atmiņuos daliejās treju paaudžu buozovītis Agnese, Janīna i Emīlija.

img_6667

Gona runuots, ķēremīs pi dorbim! Vīna brigāde devēs iz vacū školu jeb klubu, lai uzpūstu tū vāluok plānuotajai diskusejai, ūtra kompaneja guoja iz dzelzceļnīku medpunktu, kur laika gaitā beja sasakruojīs lels atkrytumu daudzums, bet vieļ cyti guoja iz kazarmom jeb posta āku, kur beja leidzeigys problemys kai medpunktā, kai ari beja juoīrūbežoi pīkļuve telpom, aizdieļojūt lūgus i durovys. Ap vysom ākom izgrīzem saaugušūs kryumus. Interesantuokuo beja viesturis līceibu mekleišona i vuokšona – vysūs objektūs beja atrūdamys dažaidys senys montys i dorba reiki, biļdis i viestulis, aplīceibys, pat pasis. Niu vysi dokumenti i eksponati ir aiz drūšom atslāgom, gaidūt, kod tū vysu vareis izruodeit kaidā nu Buozovys ākom vysim interesentim. Peic čaklys struoduošonys talcinīkus sagaidieja gorda, bīdreibys “Kūzuls” gatavuota spāka putra.

Dīnys nūslāgumā nūtyka diskuseja “Cīma nuokūtne, myusu lūma tymā”, kurys īsuokumā industrialuo montuojuma pietnīks i VAS “Latvijas dzelzceļš” puorstuovs Toms Altbergs stuotieja par Buozovys apbūvis viesturi i vierteibu, kai ari diskutiejam ar jū par īspiejamīm sadarbeibys virzīnim ar “LDZ”. Antropoloģe Dace Dzenovska, kas uz pasuokumu beja speciali atliduojusi nu Oksfordys, daliejās ar sovom puordūmom i īvuoktū informaceju par pošu buozovīču gaitom cīma pastuoveišonys laikā, kū jei veic pietiejuma ītvorūs. Vāluok, runojūt par konkretim dorbim, ar kurim byutu juosuok, nūnuocem pi secynuojuma, ka vysa pyrms byutu Kuorsovys stacejis apbūve voi atsevišķis ākys juoīsnādz Kuļturys montuojuma puorvaļdei, lai sinimtu kuļturys pīminekļa statusu, kas ļautu pretendeit uz valsts finansiejumu kaida objekta konservacejis voi restauracejis programmai. Paraleli tam, vādzātu uzsuokt puorrunys ar “LDZ” par dažu stacejis telpu patapynuošonu Kuorosvys pošvaļdeibai, lai gidi un cyti tūrisma cylvāki varātu nūvoda vīsim izruodeit stacejis īkštelpys, kas šajā breidī nav īspiejams.  Svareigi byutu kaidā nu pošvaļdeibys ākom izvītuot vysmoz pagaidu ekspoziceju par Buozovu i Kuorsovys staceju. Pasateicūt pietiejumam “Kārsavas stāsti” i “Miseja – Buozova”, informacejis un materialu tam ir pīteikūši.

Lels paļdis ikvīnam, kas pīlyka rūku nūtykuma tapšonā! Paļdis tīm, kam Buozova i nūvoda kuļturviesturiskais montuojums nav vīnaldzeigs. Tikai myusu pošu rūkuos ir tys, kaids i voi montuojums paliks nuokušuom paaudzem.

Jurs Vuorkaļs
Nūtykuma organizators