Miera skrējiens Latvijā būs no 2017. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam. Kārsavā tas viesosies 29. jūnijā plkst. 12.00, Ludzā plkst. 15.30 (norādītais laiks ir aptuvens). Piektdien 30. jūnijā plkst. 10.00 tas būs Rēzeknē, plkst. 15.00 Aglonā un plkst. 18.00 Krāslavā.

Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993. gadā. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies jau vairāk kā desmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās.

Pagājušajā gadā skrējiena Latvijas posms maršruts gāja caur Vidzemi un Kurzemi un tajā piedalījās teju tūkstotis Latvijas iedzīvotāji, starptautisko komandu veidoja sešu tautību pārstāvji.

Šogad skējienam būs īsāks ceļš cauri Latvijai. Tas šķērsos tikai Latgali – vietu, kur pirms 100 gadiem notika Latgales 1. kongress un Latgale oficiāli izteica savu vēlēšanos būt vienota Latvijā kopā ar Vidzemi un Kurzemi.

Skrējiens ienāks no Krievijas 29. jūnija rītā. Viesosies Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Aglonā, Krāslavā. Bet 1. jūlijā šķērsos Latvijas – Baltkrievijas robežu Pastarniekos.

Šogad Latvija šajā starpautiskajā labas gribas akcijā piedalās posmā Krievija – Latvija – Baltkrievija.

Tas ir mūsu apliecinājums, ka mēs vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm. Esam un gribam būt stipri savā suverenitātē un vienoti ar citām zemēm un nācijām kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli.

Miera skrējiens

Šis skrējiens ir skrējiens no sirds uz sirdi. Kurā kopā satiekas liels un mazs, sportists un nesportists, kājām gājējs un riteņbraucējs. Skrējienā mēs ar mīļu, sirsnīgu smaidu dāvājam savu labo gribu, labo domu, mīlestību cilvēkam sev līdzās. Nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas rokā, no viena novada nākamajam, no savas valsts kaimiņu valstij, mēs dāvājam savas labās domas un savu labo gribu pasaulei. Sapnim par draudzīgu, mierpilnu, laimīgu dzīvi uz zemes cauri gadsimtiem.

Miera skrējiena miera lāpu pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem – 1987. gada 27. aprīlī – pie ANO mītnes Ņujorkā to iededza šī skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts filosofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šo 30 gadu laikā lāpa ir ceļojusi visos kontinentos, pacēlusies  pasaules augstākajā kalna virsotnē un pat pabijusi kosmosā.  To redzējuši un rokās turējuši simtiem tūkstošu cilvēku – lielu un mazu Zemes iedzīvotāji. Savas labās domas lāpā iepriekš ir ielikusi Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe Freiberga un Čehijas prezidents un dramaturgs Vaclavs Havels, svētā Māte Terēze no Kalkutas, Dalailama,  pāvests Jānis Pāvils II un pāvests Francisks, 9 kārtējais olimpiskais čempions Karls Luiss, kultūrisma leģenda Bils Perls, boksa leģenda Muhammads Ali un slavenais bokseris Nikolajs Valujevs, slavenie mūziķi: Pols Makartnijs, Stings, Boriss Grebenščikovs,  Adrians Kukuvass, Marija Naumova u.c. Labos vēlējumus un apsveikumu vārdus Miera skrējiena starptautiskajām komandām un Latvijas dalībniekiem vēstulēs pauduši Latvijas  prezidenti: Vaira Vīķe- Freiberga; Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Saeimas vārdā skrējiena dalībniekus sveikusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.