“Nākotnei būs savs spriedums,
Savs domāšanas veids.
Varbūt, ka nākotne smiesies
Par to, ko tagad sveic.”
(Imants Ziedonis)
Ievērojot pandēmijas laika ierobežojumus, pavisam klusi, bez apmeklētāju, draugu un domubiedru pulciņa, negaidot un neaicinot ciemiņus, bibliotēka atzīmē savu jubilejas datumu, ļaujoties tikai atmiņām…
Arhīvs savulaik nesniedza oficiālu bibliotēkas dibināšanas gadu, tas tiek uzskatīts pēc pirmā ieraksta inventāra grāmatā: 1951.gada 1. februāris. Pirmās bibliotēkas grāmatu plaukts atrada mājvietu kolhoza kantora telpās, pēc tam telpas tika mainītas vairākas reizes, līdz 1974. gadā jaunuzceltajā kluba-kantora ēkas otrajā stāvā tā darbojas līdz šodienai. Darbu uzsāka pirmā vadītāja Genovefa Urtāne. Pēc dažiem gadiem mainījās vadītāji- Z. Ķirse, Veneranda Lazare, Valentīna Bilāne. Un zīmīgas sakritības dēļ bibliotēkas vadītājas vecajā darba grāmatiņā seko ieraksts: ”01.02.1971. gadā ar rīkojumu Nr. 38 pieņemta darbā par Mežvidu bibliotēkas vadītāju,” kas ieildzis līdz pat šodienai.
“Kas ir mainījies pa šiem gadiem? Savu darba ciklu varētu sadalīt pa desmitgadēm: no nemitīgas partijas politikas un aģitācijas murga, kas valdīja pagājušā gadsimta 70-80 gados, kam sekoja diezgan nabadzīgie deviņdesmitie gadi ar nekvalitatīvi iespiestām grāmatām un periodiku, līdz šodienai – datorizācijas ērai, kas diktē savus noteikumus un izpildi, bet tomēr līdztekus darbu padara interesantu un saturīgu. Bibliotēka ir kļuvusi par vietējās sabiedrības informācijas pieejas, zināšanu, pilsoniskās līdzdalības, kultūras apmaiņas un dokumentārā mantojuma centru, veicinot ģimenisku sabiedrību. Bibliotēkas aktivitātes un izglītojošā darbība e-vidē- tā ir ikdiena. Mainījies arī lasītājs. Ja kādreiz lasītāja mugursomā ietilpa ne tikai daiļliteratūras romāni, bet arī nozaru literatūra, ieskaitot visas vēstures grāmatas, tad šodien iecienīta ir prese. Tas tiek ņemts vērā, komplektējot bibliotēkas krājumu. Arī, iepērkot jaunākās grāmatas, jau domās tās tiek adresētas konkrētam lasītājam. Pat katra maza pagasta bibliotēka šodien apkalpo e-lasītāju. Tā ir liela laime, ka visus gadus ir sanācis strādāt kopā ar atsaucīgiem, draudzīgiem kolēģiem un vadītājiem. Iesākot darba gaitas, vissiltākās atmiņas ir saglabājušās par bijušo Ludzas bibliotēkas direktori Lilitu Korneli, Lidiju Bindemani, Vandu Silinieci, kas ar padomu sniedza praktisku palīdzību pirmajos darba gados. Gan Ludzas bibliotēkas kolektīvs, gan Kārsavas bibliotēkas meitenes vienmēr sagaida ar smaidu un atsaucību.”
Vai bibliotēkai ir nākotne? Šodien, kad novada pētniecība pilnībā ir atstāta bibliotēku darbības lauciņā, gribas citēt atkal Imanta Ziedoņa vārsmas:
“Varbūt, ka nākotne nestudēs
Tagadnes runu palus,
Bet ar lupu meklēs un līmēs
Mūsu saplēsto vēstuļu galus. ”
Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja Veronika Šķestere