Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”
Mūsdienu mainīgajā pasaulē profesijas izvēle ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem, ar ko sastopas mūsdienu jaunieši. Kā atrast arodu, kas būtu gan pašam tīkams, gan arī būtu pieprasījums pēc tā.
Lai izvēlētos savu nākotnes profesiju, tās vispirms ir jāiepazīst. ESF karjeras izglītības projekta “Esi pats savas laimes kalējs’’ ietvaros Mērdzenes pamatskolas 1.- 4.klašu skolēni devās mācību ekskursijā uz Ludzas Amatniecības centru, lai iepazītos ar senām, bet arī mūsdienās ļoti nepieciešamām profesijām – audēja, šuvēja un podnieka amatiem.
Amatnieku centra darbinieki bērnus iepazīstināja ar profesijām, kas mūsu senčiem bija pazīstamas jau izsenis. Ar interesi klausījāmies J. Kondrāta stāstījumā, kā senos laikos cilvēki ieguva sev pārtiku, lasot mežā dabas veltes, kā tika medīti dzīvnieki. Zēni iepazina, kādi agrāk bija galvenie vīriešu darbi, meitenes – sieviešu darbus.
Ar aizrautību vērojām, kā vilnas kušķītis prasmīgās meistares M. Tutānes rokās pārvēršas smalkā dzijas pavedienā, no kura vēlāk top rakstaini cimdi, siltas zeķes, cepures, šalles un džemperi. Daudzi bērni pirmo reizi redzēja vērpjamo ratiņu, kas agrāk taču bija ikvienas mūsu vecmāmiņas mājās.
I. Silkāne un M. Tutāne demonstrēja, kā no it kā parastām krāsām un diegiem top krāšņas segas un neparasti raksti. Bērni ar lielu interesi varēja izmēģināt savu roku aušanas mākslā gan pie lielajām stellēm, gan aužot prievītes ar pavisam mazām rokas stellēm. Ne katrs zināja to, ka agrāk gan ikdienas, gan svētku tērpu katrs auda un šuva mājās, ka kājās āva nevis veikalā pirktas skaistas kurpes, bet no kārklu klūgām pašdarinātas vīzes. Šeit mēs iepazinām un kārtīgi izpētījām latgaļu tautas tērpu un tā raksturīgās iezīmes. Mums bija pārsteigums, ka daudzu pašdarbības kolektīvu tautas tērpi ir tapuši tieši šeit, un tos ir darinājuši Amatniecības centra prasmīgie meistari.
Mums bija iespēja iepazīt arī seno podnieka profesiju, izjust, kā māls paklausīgi padodas meistara rokām, pārvēršoties graciozās vāzēs, elegantos svečturos un skaistos māla podos. Ar prieku paši mīcījām mālu un veidojām katrs savu mākslas šedevru.
Paldies Amatnieku centra darbiniekiem par atsaucību, interesanto stāstījumu un viesmīlīgo uzņemšanu. Šeit nobaudītā rupjmaize ar medu likās īpaši garda un tēja – smaržīgāka kā parasti. Paldies Amatnieku centra darbiniekiem par latgaliskās kultūras saglabāšanu, kopšanu un popularizēšanu. Šī ekskursija deva mums iespēju uzzināt un praktiski iepazīt senos amatus, kas mūsdienu bērniem bija sveši un nepazīstami, bet kas ir dzīvojuši cauri gadsimtiem un ir nepieciešami arī mūsdienās.
Laikam ritot ir mainījušās tehnoloģijas, bet saglabājušies amati. Esam ieguvuši atziņu, ka darbs, iegūtās zināšanas un prasmes ir mūsu panākumu atslēga.
I. Zlidne
Mērdzenes pamatskolas skolotāja
29.05.2017
