Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzēm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu. /Kārlis Skalbe/

Kārļa Skalbes veltījums „Tēvzemei un brīvībai” ir iekalts Brīvības piemineklī. Tas ir iekalts ne tikai piemineklī un latviešu tautas vēsturē, bet reizē ar šiem vārdiem pats K. Skalbe ir iekalis nezūdošu vietu savas tautas piemiņā. Tāpēc gribējās arī bibliotēkā atcerēties Kārli Skalbi šūpuļsvētkos, jo 7. novembrī ir viņa 140. atceres diena. Vēl jo vairāk tāpēc, ka padomju gados K. Skalbe netika celts godā, viņš nebija iekļauts  skolās literatūras programmās, bijām atteikušies pat no „Mazajām piezīmēm!” Paldies Ilgai, kas, kā vienmēr, ar lielu atbildības sajūtu bija sagatavojusi ieskatu par rakstnieka biogrāfiju, paverot dažādas dzīves epizodes un notikumus, mums klausītājiem daudz kas bija svešs un nezināms.  Vai kāds nav dzirdējis vai lasījis pasaku „Kaķīša dzirnavas? ” Pamatoti Kārļa Skalbes vārds ar literārajām pasakām ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā un jau savulaik dzejnieks Antons Austriņš viņu  nosaucis par „pasaku ķēniņu.” Un pie kafijas tases radās lieliska doma pavasarī noorganizēt lasītāju kopai ekskursiju uz K. Skalbes memoriālo muzeju „Saulrieti.” Lai izdodas!

„No rīta pamodušies- pasmaidīsim
Un sāksim vienkārši dzīvot!
Negaidīsim priecīgus pārsteigumus,
Bet radīsim un veidosim tos paši!”

Prieks atkal bija dzirdēt Valentīnas jaunākās dzejas lasījumus, kas ievietoti dzejoļu krājumos „Veldze dvēselei” un „Visskaistākais vārds”. Paldies Valentīnai par dāvinājumu bibliotēkai!

Uz patriotiskas nots literāro pasākumu noslēdza Inta, kas ne tikai dalījās ar jaunumiem savā dzejas pūrā, bet lieliski papildināja esejas „Kas man ir Latvija” viedie vārdi: „Tā man ir zilie upju loki, skaistās pilis un zaļie meži. Pilsētas, kur esmu bijusi- tik dažādas savā vienreizībā. Man Tā ir viss, kas apkārt: sīks mārītes bērniņš uz smilgas skaras, sienāzītis, aizsnaudies dienziedes kausā, draisks vāverēns, kurš brīnīdamies lūkojas manī, notupies pašā ceļa vidū… Tie ir cilvēki: vienkārši, labestīgi un patiesi. Draudzīgi un mīlestības pilni. Tā ir mana Tauta.”

Pasākuma dalībniekiem tika izdalītas sarkanbaltsarkanās lentītes, kas kaut mazu dzirkstīti iemeta patriotisma lielajā ugunskurā, radot tiešām svētku noskaņu.

Veronika Škestere
Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja