Pēc Kārsavas pilsētas un rajona vadības iniciatīvas un Latvijas Kultūras ministra Vladimira Kaupuža atbalsta, 1957. gadā tika likti pamati jaunajam Kultūras namam Kārsavā. 1959. gada pavasarī Kārsavas kultūras dzīve ieguva jaunu mājvietu – jaunuzcelto Kultūras nama ēku. 1959. gada 9. maijā Kārsavas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Romanovs pārgrieza „atklāšanas” lentu. Jaunā, skaistā Kultūras nama atklāšana bija liels notikums pilsētas un rajona dzīvē. Svinīgajā koncertā uzstājās gan vietējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, gan galvaspilsētas mākslinieki. Ar vētrainiem applausiem tika uzņemtas Žermēnas Heines-Vāgneres un Elfrīdas Pakules uzstāšanās…

Pirmā kultūras dzīves vadītāja jaunuzceltajā ēkā bija Aleksandra Snikere – radošs cilvēks, kas spēja organizēt ap sevi pilsētas aktīvākos un talantīgākos cilvēkus. Pēc A. Snikeres aiziešanas pensijā, kultūras dzīves iesāktās tradīcijas turpināja, papildināja, pilnveidoja KN darbu, direktori, kuri strādāja laika posmā no 60. gadu sākuma, līdz 80. gadu vidum: Gaļina Roja, Alla Gerbiļska, Zinaīda Orlovska, Nikolajs Kudrjavcevs, Dmitrijs Simanovičs, Semjons Kuznecovs, Boļeslavs Kodorāns, Vladimirs Orlovs. No šī perioda pilsēta atceras estrādes orķestri /vad. Evģēnijs Noviks/, sieviešu ansambli /vad. Marija Simanoviča/ pūtēju orķestris /vad. Gunārs Bošs/, jaukto kori /diriģents Gunārs Bošs, kora vecākais – Stanislavs Katkevičs/ Kārsavieši atceras arī daudzas viesizrādes un vieskoncertus.

No 80. gadu vidus līdz 1997. gadam Kultūras namu vada Andris Krievs. Šo laika periodu kultūras dzīvē iezīmēja pilsētas iestāžu un organizāciju koncerti Kultūras namā; sirsnīgi un cerīgi izskanēja tautas atmodai veltītie pasākumi… 1994. gada rudenī Kultūras nams no pašvaldību uzņēmuma pārtop par IU (individuālo uzņēmumu) „Kultūras nams”. Eksperiments neizdodas, pašfinansēšana sevi neattaisno.

Ar 1997. gada 1. martu KN direktore ir Ināra Rasima, kura no 1990. gada KN strādāja kā mākslinieciskās daļas vadītāja un pulciņu vadītāja. Atsākas atpūtas pasākumi visu paaudžu kārsaviešiem, tiek atjaunotas sadzīves tradīcijas un amatierkolektīvu darbs.

Atkal uz KN/TN skatuves dzied sieviešu vokālais ansamblis „Saulesprieks” /darbojas no 1987. gada, vad. Antoņina Pitkeviča /, no 2010. gada SVA  saucas „Skerco” un dejo vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ieleja” / no 1991.- 2013. gadam, vad. Vija Skuja, kura ilgus gadus atdevusi dejas mākslas attīstībai pilsētā./

Izrādes atsāk iestudēt dramatiskie kolektīvi – bērnu un jauniešu teātra studija „Aplis” un drāmas kopa „Kuorsovīši” / no 1991. gada, vad. Ināra Rasima/.

No 1997. gada aprīļa Silvija Nakonečnaja sāk mācīt mazos kārsaviešus dejot deju kolektīvā „Vilcieniņš” /no 2007.līdz 2017. gadam,  mazo dejotāju vadītāja – Ineta Tarasova, no 2017.-2019. Atkal vada Silvija Nakonečnija. No 2019 gada 1.jūlija BDK vadītāja ir Baiba Stepanova / un no 2001. – 2007. tīņu grupu „Surprise”. 1998. gadā  mazie kārsavieši sāk apgūt angļu valodas pulciņa gudrības /skolotāja Irēna Bule/, no 1999. gada pavasara Ligita Žukovska un Ilona Berga uzsāk bērnu vokālā ansambļa „Kāsacīši” darbību.

dsc_3775

2000. gadā KN pašdarbības saimei piepulcējas savdabīgie un kolorītie senioru amatierkolektīvi: senioru deju kopa „Senleja”/ vad. Jānis Čizevskis, no 2003. gada Dainis Jezupovs/ un vokālais ansamblis „Sendienas” /vad. I. Berga un L. Žukovska, no 2005. gada vad. A. Pitkeviča/

2003. gada 27. decembrī savu skanējumu uzsāk vokāli istrumentālā jeb ‘latgaļu rock’ grupa „Bez PVN” / vad. Guntis Rasims/

No 2005. gadā KN dejo hip-hopa deju grupa „Breakdance”. 2010. gada rudenī uz pirmo mēģinājumu sapulcējas Kārsavas novada krievu drāmas kolektīvs „Utroja” .

dsc_3688

2011. gada janvārī radošo darbību uzsāk KN vīru vokālais ansamblis „Akkords” / vad. Rasma Kulamova /

dsc_3797

2012. gadā – skatuvi piepilda eksotisko deju grupa „Samia” / vadītāja Ilze Leišauniece/.

dsc_3743

2014. gada sākumā, vidējās paaudzes deju kolektīvu, „Ieleja” nomaina apvienotais VP un jauniešu deju kolektīvs „Spryksti” / dejas dzirkstis J/, vad. -Lilija un Jānis Kaši. No 2019.gada 1.jūlija vadītāja – Baiba Stepanova.

2017. – meiteņu vokālais ansamblis „ Belcanto” / vad. Anda Šicāne/ un senioru deju kopa „Ūdrupe” / vad. Dainis Jezupovs/

Kultūras nama atklāšanas gada rudenī Kārsavā nodibina bērnu Mūzikas skolu, kura darbojas Kultūras nama telpās līdz 1976. gadam. Līdz šodienai ir saglabājušas dvēseliski tuvas attiecības un draudzīga sadarbība starp KN un Mūzikas skolu /tagad – Mūzikas un Mākslas skolu/. Kultūras nama ēkā visus gadus mājvieta ir pilsētas grāmatu valstībai – bibliotēkām, kuras ir neatņemama Kārsavas kultūras dzīves sastāvdaļa – atbalstot KN pasākumus gan ar domu, ideju, gan organizējot izstādes un literāras tikšanās…

Ar pilsētas domes / vēlāk – novada / atbalstu, no 2001.gada notiek ēkas renovācija: nomainīts ēkas jumts, veikts ūdensvada, elektroinstalācijas, lielās zāles un skatuves remonts. Izremontētas bibliotēku telpas, nomainīti logi. Uzbūvēts panduss un veikta fasādes kāpņu renovācija. Iegādātas un tiek modernizētas skaņas un gaismas iekārtas. 2017.gada rudenī atsvaidzināts ēkas ārējais izskats. 2019.sākumā jaunu izskatu – „green room” – ieguva Mazā Zāle.

KN pasākumi tiek apmeklēti aizvien kuplākā skaitā. Pārliecināmies, ka kārsaviešiem un pilsētas viesiem Kultūras nams ir nepieciešama, neaizstājama dzīves sastāvdaļa.

/ Kārsavas novadpētnieka Nikolaja  Nikuļina, Bibliotēku un KN informācija /

Seko jaunumiem: facebook.com/KKN-Kuorsovys-Kulturys-Noms