Jau šo ceturtdien, 5. martā, Latgales vēstniecībā GORS apmeklētājiem durvis vērs lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros veidotā izstāde “Dzimtas grāmata”. Izstādē atspoguļoti 12 emocionāli Latvijas ģimeņu dzimtu stāsti un grāmatas. Ceļojošā izstāde iepriekš bija skatāma  Rīgā un Liepājā. Izstādē piedalās arī divas ģimenes no Latgales reģiona – Pošivu dzimta no Balviem un Rudoviču dzimta no Kārsavas novada.

Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā. Sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu katrai grāmatai izveidota unikāla vizualizācija, atspoguļojot tās saturu attēla formātā. Tāpat par katru dzimtu veidots video stāsts, kuru iespējams noskatīties turpat izstādē, ar mobilo tālruni noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem.

Izstādē apskatāmas gan grāmatas, kuras izdotas salīdzinoši nesen, gan tādas, kas glabā informāciju par līdz pat 400 gadiem senu dzimtas vēsturi. Izstādē apskatāmi arī darbi, ko radījušas Latvijas vēsturē nozīmīgas personas, piemēram, pirmais Saeimas priekšsēdētājs Fridrihs Vesmanis un pirmais latviešu kartogrāfs Matīss Siliņš.

Izstādē redzamas arī divu ģimeņu, kuru saknes stiepjas Latgalē, grāmatas. Pošivu dzimtas grāmatas “Vēlējumi” saturu kopš 2017. gada radījuši cilvēki, kuri nav piederīgi Pošivu dzimtai, taču bijuši tai svarīgi un iedvesmojuši dzimtas ļaudis ar savu spēku un viedumu. Grāmatā iekļauti Latvijas prezidentu, ministru, skolotāju, mākslinieku un citu izcilu personību vēlējumi. Savukārt Rudoviču dzimtas grāmata “Lyugšonas un dzīsmes katōlim” piederēja izstādes dalībnieces, Ilgas Rudovičas, tēvocim, un pēc Otrā pasaules kara bija viņa spēka avots, atrodoties Vācijā un ASV. Pēcāk kopā arī pašreizējo grāmatas īpašnieci izdevums atgriezās dzimtas mājās Kārsavas novadā.

Projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele min – izstāde ir bijusi saviļņojošs piedzīvojums, jo īpaši tādēļ, ka tās veidošanas procesā radusies iespēja iepazīties ar spēcīgām un saliedētām ģimenēm: “Izstādes veidošanas laikā sapratām, cik ļoti daudz unikālu stāstu slēpjas mūsu līdzcilvēku likteņos. Katrai no šīm grāmatām ir sava vēsture, sava ietekme uz dzimtu un savs vēstījums apkārtējiem. Esam pateicīgi Latgales vēstniecībai GORS, ka izstāde var noslēgties tieši pie viņiem un ceram, ka ar to esam iedvesmojuši cilvēkus izpētīt savas dzimtas saknes un no jauna iemīlēt grāmatas.”

Tikmēr Baltic International Bank” galvenais akcionārs un ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs uzsver: “Lielāko paldies par šīs izstādes veidošanu vēlos teikt tieši izstādes dalībniekiem – dzimtām no visas Latvijas. Paldies par jūsu atsaucību un drosmi dalīties ar saviem dārgumiem šī projekta ietvaros! Katrs no mums izstādē redzamo grāmatu vidū ir atradis kādu sev tuvu, uzrunājošu un īpašu stāstu vai stāstus. Esam pateicīgi par to, ka ļāvāt mums iepazīt savas domas, savas dzīves un savas grāmatas!”

Vasaras vidū lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicināja ģimenes un dzimtas visā Latvijā iesaistīties izstādes “Dzimtas grāmata” veidošanā, iesūtot savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Žūrijas komisija izskatīja visus iesūtītos pieteikumus un izvēlējās izstādes stāstus no Ansviesuļu–Egļu dzimtas, Bīriņu dzimtas, Dobeļu dzimtas, Garozu dzimtas, Kansku dzimtas, Ketneru dzimtas, Kozuļu dzimtas, Mālmaņu dzimtas, Pošivu dzimtas, Rudoviču dzimtas, Siliņu dzimtas, Vesmaņu dzimtas.

Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt četrus – no ģimenēm, kas piedalās izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) izstrādē. Žūrijas komisijas sastāvā bija tulkotāja, literatūrzinātniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; mākslas vēsturniece Ramona Umblija; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs un projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Kuzņecova.

Ceļojošā izstāde līdz 2020. gada līdz 5. aprīlim apskatāma Latgales vēstniecībā GORS. Pirmo reizi ielūkoties izstādē apmeklētāji varēja šī gada janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā un pēcāk, februārī, tā bija skatāma Liepājas latviešu biedrības namā.

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību.

Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: https://www.manabiblioteka.lv/ un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

“Baltic International Bank” ir literatūras mecenāts, kas jau ilgus gadus atbalsta Latvijas literatūrā svarīgus notikumus un izdevumus. Ikgadējs Latvijas literatūras gada balvas atbalstītājs. Šobrīd viens no aktuālākajiem literatūras atbalsta projektiem ir unikālā izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) izdošana. Grāmata tiek radīta sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un izdota lasīšanas un rakstīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.

Tāpat ar “Baltic International Bank” un Valērija Belokoņa atbalstu izdotas vairākas citas Latvijas kultūrvidei nozīmīgas grāmatas, piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas grāmatā „Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule”, Māra Bērziņa romāns “Svina garša”, Noras Ikstenas “Mātes piens” un citas. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” sabiedrības atbalsta virzieniem. 

Daiga Bitēna
Projekta “Bibliotēka” komunikācijas koordinatore
daiga.bitena@gmail.com
+(371) 25629847