Vai zināji, ka cigarešu izsmēķi ir viena no nozīmīgākajām piesārņojuma vienībām pasaulē un Latvijā? Katrs ceturtais Latvijas smēķētājs ik dienas turpina šo piesārņojumu palielināt, bezatbildīgi izmetot izsmēķus nepiemērotās vietās. Rezultātā cieš visa dzīvā daba – un arī mēs, cilvēki!

 “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” īsteno projektu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, skaidrojot cigarešu izsmēķu potenciālo apdraudējumu videi, un izglītojot smēķētājus, ka cigarešu izsmēķi ir obligāti jāizmet atkritumu tvertnē. Neslēp galvu smiltīs un nenoliedz acīmredzamo – ir pēdējais laiks rīkoties, lai saudzētu dabu un savu veselību! 

Cigarešu izsmēķis ir plastmasa, kas piesūcināta ar kaitīgām vielām

2020. gada sākumā “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” veiktajā pētījumā pierādījās sabiedrības izpratnes trūkums par cigarešu izsmēķu kaitīgumu videi. Fokusgrupu pētījumā visi respondenti bija pārliecināti par tabakas dūmu kaitīgumu, tomēr viņi nav aizdomājušies par to, ka arī cigarešu izsmēķi varētu būt videi bīstami. Gados jaunākie diskusijas dalībnieki pat izteica pieņēmumu, ka cigarešu filtri ir izgatavoti no vates.

Realitāte ir pavisam cita. Cigarešu filtrs ir izgatavots no celulozes acetāta, kas bioloģiski nenoārdās.  Tas gan nenozīmē, ka cigarešu filtri apkārtējā vidē saglabāsies mūžīgi, jo saules gaismā tie pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās. Tomēr arī tās nekur nepazūd – mikroplastmasas daļiņas nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot ūdens piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu: gan ūdens iemītniekus, gan putnus un dzīvniekus, gan arī ietekmē cilvēka veselību. 

Turklāt cigarešu filtrs darbojas kā sūklītis, kas efektīvi uzsūc visas smēķēšanas procesa laikā radušās kaitīgās vielas – nikotīnu, smagos metālus un virkni citu ķīmisko savienojumu, daļa no kuriem ir toksiska. Nonākot augsnē, šāda ķīmiskā bumba piesārņo vidi. Pētījumi atklāj, ka zemē, kur nomesti izsmēķi, pat zāle ar laiku iznīkst. Savukārt, nonākot jūrā vai ezerā, toksiskās vielas ieplūst ūdenī un var saglabāties tur līdz pat 10 gadiem. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, pietiek ar diviem cigarešu izsmēķiem uz litru ūdens, lai ūdenī nonākušās indīgās vielas nogalinātu zivi.

Cigarešu izsmēķi – viena no izplatītākajām atkritumu pozīcijām pasaulē un Latvijā

Saskaņā ar jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma programmas kampaņas ilgtermiņa datiem, laika periodā no 2012. gada līdz 2019. gadam, Latvijas teritorijā cigarešu izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija šo gadu laikā, kopā veidojot 8% no visiem atkritumiem piekrastē. Vidēji katros 10 Latvijas piekrastes metros atrodas 16 izsmēķi.

Pēdējos gados ir strauji audzis Latvijas piekrastes zonā konstatēto cigarešu, izsmēķu un filtru īpatsvars un izplatība. Ja 2012. gadā vēl 17% no piekrastes teritorijas tika atzīti par brīviem no cigarešu izsmēķiem, tad pērn izsmēķi ir atrasti 98% piekrastes monitoringa izpētes teritorijās

Būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa neapzinās izsmēķu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi

“Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” 2020. gada sākumā veiktajā sabiedrības aptaujā atklājās, ka pārsvarā aptaujātie respondenti cigarešu izsmēķus vērtē kā nozīmīgu faktoru vides piesārņojumam. 37% aptaujāto ir informēti, ka izsmēķi rada nozīmīgu kaitējumu videi, turpretī 47% respondentu atzina, ka nekad nav aizdomājušies par izsmēķu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, bet, loģiski spriežot, tas šķiet pašsaprotami. 48% respondentu atzina, ka zemē nomesti izsmēķi rada tikai nesakoptas vides iespaidu, bet neuzskata, ka tie nodara kaitējumu videi. 11% aptaujāto iedzīvotāju fakts, ka cigarešu izsmēķi rada nozīmīgu vides piesārņojumu, tomēr bija jaunums.

¼ daļa Latvijas smēķētāju regulāri izmet izsmēķus nepiemērotā vietā

“Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” 2020. gada sākumā veiktajā sabiedrības aptaujā 70% aptaujāto smēķētāju norādīja, ka izsmēķus pārsvarā izmet atkritumu tvertnēs, vienlaikus ap 20% to dara dažreiz – atkarībā no apstākļiem. Savukārt 10% atzina, ka izmet izsmēķus kanalizācijas notekās, 8% – pa auto logu un 5% – met, kur pagadās.

Nomesti ceļmalā, cigarešu filtri ātri iejūk putekļos un smiltīs, tāpēc pazūd no acīm. Taču realitātē tie saglabājas vidē daudzus gadus, līdz sabirst mikroplastmasas putekļos, kas turpina saindēt dabu.

Ļoti kļūdains ir daudzu smēķētāju uzskats, ka izsmēķus var droši izmest kanalizācijā – iemest notekūdeņu renstelē vai noskalot tualetes podā. Pirmkārt, nonākot bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, izsmēķos uzkrātās indīgās vielas nopietni apdraud attīrīšanas sistēmu mikroorganismus, kas atbild par ūdeņu attīrīšanas pakāpi. Otrkārt, smalkie izsmēķu filtri bieži iziet cauri filtrācijas sistēmai un nonāk upēs, aizskalojas līdz jūrai, un pēc tam mēs tos ne tikai redzam ūdenstilpņu krastos, bet arī mūsu pašu pārtikā lietoto zivju, jūras velšu organismos, kā arī citu ūdenstilpnēs un to krastos dzīvojošo dzīvnieku un putnu organismos. Rezultātā, mēs paši radām apstākļus, lai lietotu uzturā pārtiku, kas pārtiek no plastmasas.

Izmet cigarešu izsmēķi pareizi!

Lai novērstu vides piesārņošanu, saudzētu dabu un pašiem savu veselību, ir būtiski parūpēties, lai cigarešu izsmēķi vienmēr tiktu izmesti sadzīves atkritumu konteinerā. To izmešana ceļmalā, aprakšana zemē, noskalošana kanalizācijā nav pieļaujama!