Izglītības iestāde īsteno:

  • Pamatizglītības programma (kods 21011111)
  • Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011)
  • Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)

Skaitļi un fakti par 2016./2017. mācību gadu

Kārsavas vidusskolā mācības uzsāka 290 izglītojamie, kopā 19 klašu komplekti.

  • 1.-6. klasēs mācās 154 skolēni (1.a un 1.b klasēs – 31 skolēns);
  • 7.-9. klasēs mācās 74 skolēni;
  • 10.-12. klasēs mācās 62 skolēni (10.a klasē – 15 skolēni), apgūst vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu.

Skolā darbojas un ir akreditēta speciālās izglītības programma.
Skolā darbojas 13 interešu izglītības programmas.
Skolēniem ir iespēja iesaistīties 303. Kārsavas jaunsargu vienības darbā.
Darbojas pagarinātās dienas grupa.
Skolā strādā 35 skolotāji, t.sk. interešu izglītības programmas vadītāji un atbalsta personāls: logopēds, psihologs, pedagogs karjeras konsultants
Kārsavas vidusskola piedāvā iespēju bez maksas palikt internātā, brokastis un vakariņas par brīvu.

Skolas vēsture

2009. gadā apritēja 200 gadi, kopš Kārsavā pie Malnavas Romas katoļu draudzes atvēra pirmo skolu, Skolu dibināšanas tradīciju Latgalē aizsāka jezuīti, kuri 16. gs 80. gados uzsāka savu garīgo un literāro darbību šajā novadā un turpinaja to līdz 1820. gadam, kad cara varas iestādes aizliedza jezuītu ordeņa darbību Krievijas impērijā.

Ar dažādu reliģisko ordeņu gādību Latgalē XVII – XIX gs. atvēra vairāk kā 20 skolas. Sākotnēji tās bija divgadīgās skolas, kurās mācīja katķismu, lasīt un rakstīt poļu valodā, kā arī rokdarbus.

1772. gadā Latgali iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, un jau 1786. gadā Krievijas valdība apstiprināja likumu, kurš paredzēja veidot krievu skolas, kuras uzturēs pilsētas, un likvidēt skolu atkarību no mūku ordeņiem. Likums netika realizēts (Latgalē radās tikai divas krievu skolas), un katoļu draudzes turpināja dibināt savas skolas.

Sabiedrības izglītotajā daļā popularitāti bija ieguvusi Eiropā izplatīta ideja, ka ikviens cilvēks var iegūt izglītību un pilnveidot sevi.

Pateicoties draudzes atbalstam, 1809. gadā pie Malnavas Romas katoļu draudzes tiek atvērta viengadīga draudzes skola zemnieku bērniem. Skola darbojās nepilnus 10 gadus.

19. gs. 60. gadu skolu reforma Krievijas impērijā sakrita ar drukas aizlieguma (1865.-1904.) sākumu Latgalē, un tas veicināja rusifikācijas pastiprināšanos arī skolās. 1864. gadā cara valdība apstiprinaja “Nolikumu par elementārajām tautskolām”. Tās varēja atvērt pagasti un privātpersonas, bet mācību procesa norisi uzraudzīja guberņas padomes skolu direkcija. Valdības rīkojumu par tautskolu dibināšanu un ” vienkāršas tautas bērnu audzināšanu krievu un pareizticīgā Krievijas Rietumu apgabalā” īstenoja daļēji, saņemot līdzekļus no valsts kases.

1865. gadā atvēra tautskolu Mihailovā (Mērdzenē), 1885.gadā – Goliševā, 1886. gadā Kārsavā. Mācības notika krievu valodā. Visbiežāk skolotāja pienākumus pildīja pagasta skrīveris vai pareizticīgo psalmotājs. Tikai 19. gs. 90. gados Kārsavas tautskolā darbu uzsāka skolotāji Nikolaijs Āboltiņš un Andrejs Narbuts, kuri izglītību bija ieguvuši skolotāju seminārā Polockā, kur uzņēma tikai pareizticīgos. Mācību ilgums tautskolā bija 3 gadi. Skolēni apguva ticības mācību, lasīšanu, aritmētiku, ģeogrāfiju. Bargi tika sodīti tie skolēni, kuri starpbrīžos uzdrošinājās runāt latgaliski.