Asistenta pakalpojums pašvaldībā ir – atbalsts ārpus mājokļa personām ar I un II invaliditātes grupu, kā arī bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam  ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti, lai mazinātu invaliditātes sekas, veicinātu personas mobilitāti un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē.

Asistenta pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību un Sociālā dienesta izvērtējumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu personai.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” pašvaldības sociālais dienests lemj par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu personai. Labklājības ministrijas pārstāvji metodiskajā materiālā norāda: „Ne visas personas, kuras pieder pie Invaliditātes likumā noteiktajām grupām un kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, piesakās asistenta pakalpojuma saņemšanai. Turklāt katras personas vajadzības, ikdienas darbības un vide atšķiras, tādēļ sociālajam dienestam jāizvērtē katras personas situācija un sociālā aktivitāte.”

Izvērtējot personu ar invaliditāti, jāapzina personas vajadzības un spējas šādās jomās:

1. Kādi ir personas funkcionālie traucējumi?

2. Kādas ir personas vajadzības un ikdienas darbības?

3. Kādi sociālie pakalpojumi personai nepieciešami, kādus tā jau saņem?

4. Kādas ir prasmes un spējas?

5. Jāveic vides novērtējums

5.1. Mājokļa pieejamība (var iekļūt mājoklī un izkļūt no tā ar/bez citu personu, tehnisko palīglīdzekļu  (kādu) palīdzības)

5.2. Cik tālu (km/m) no mājokļa atrodas institūcijas, kuras persona izmanto un kuras plāno izmantot

5.3. Pārvietošanās ārpus telpām (spēj/nespēj nokļūt 5.2. punktā norādītajās institūcijās patstāvīgi, ar asistenta atbalstu, izmantojot palīglīdzekļus (kādus)

5.4. Kādu pārvietošanās veidu persona izmanto vai plāno izmantot, uz kurām vietām

5.5. Transportlīdzekļa vadīšana  (vai persona pati vada pielāgotu/nepielāgotu transportlīdzekli, asistents vai cita persona vada transportlīdzekli)

5.6. Sabiedriskā transporta izmantošana (vai ir pieejams, cik tālu no dzīvesvietas, cik bieži kursē. Vai izmanto patstāvīgi, vai vajadzīgs asistenta atbalsts, vai nevar izmantot (kāpēc)).

6. Veicamo darbību novērtējums atbilstoši kritērijiem asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai

6.1. Strādā algotu darbu vai veic saimniecisko darbību

6.2. Iegūst izglītību pamata, vidējās vai augstākās izglītības iestādē, apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kvalifikācijas celšanas vai profesionālās pilnveides kursus

6.3. Iegūst augstāko izglītību (attiecas tikai uz personām ar I grupas redzes invaliditāti)

6.4. Apmeklē dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās aprūpes institūciju vai sociālās rehabilitācijas institūciju (piemēro, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs reģistrēts valsts informācijas sistēmā „Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs”)

6.5. Saņem ārstniecības pakalpojumus, apmeklē ģimenes ārstu. Apmeklē valsts un pašvaldību iestādes, institūcijas, kurām ir deleģēta valsts un pašvaldību uzdevumu izpilde, finanšu institūcijas, kā arī institūcijas personas interešu aizstāvībai (piemēram, notārs, jurists)

6.6. Iesaistās dažādos sociālajos pasākumos (darbs biedrībā vai nodibinājumā, brīvprātīgā darbs, nodarbošanās ar sportu, piedalīšanās pašdarbības kolektīvos, bērniem mūzikas, mākslas un sporta skolu apmeklējumi, ārpusskolas pasākumi un cita interešu izglītība)

6.7. Iesaistās citos sociālās iekļaušanas pasākumos (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu).

Ņemot vērā sociālā darbinieka veiktā izvērtējuma rezultātus, tiek pieņemts lēmums par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

Biežāk uzdotais asistenta pakalpojuma saņēmēju un asistentu jautājums ir par 6.5. punktā noteikto kritēriju asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai un tā piemērošanu.

Normu piemēro to valsts, pašvaldību, finanšu, u.c. institūciju nodrošināto pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanai attiecīgā institūcija ir izveidota (persona saņem attiecīgās institūcijas pamatpakalpojumu).

Piemēram, pasta apmeklējumam normu piemēro, ja asistenta pakalpojuma saņēmējs izmanto pasta sūtījumu pakalpojumus vai finanšu pakalpojumu. Ja persona apmeklē pastu, lai iegādātos preces (laikrakstus, pastkartītes, sērkociņus u.c. preces), šo normu nepiemēro, to uzskata par iepirkšanos.

Valsts un pašvaldību institūciju apmeklējumi bieži vien tiek jaukti ar brīvā laika pavadīšanas pasākumiem, piemēram, asistenta pakalpojuma saņēmējs līdz pat desmit reizes apmeklē bibliotēku. Jautājums ir – ar kādu mērķi viņš apmeklē bibliotēku. Ja viņš iet uz bibliotēku ar mērķi veikt finanšu maksājumus vai meklēt darbu internetā, tad varam uzskatīt, ka persona ir apmeklējusi valsts institūciju (stundu apjoma noteikšanai attiecināms 6.5.punktā noteiktais kritērijs). Ja bibliotēka tiek apmeklēta ar mērķi – lasīt grāmatas, preses izdevumus, tad šāds bibliotēkas apmeklējums tiek uzskatīts par brīvā laika pavadīšanu (stundu apjoma noteikšanai attiecināms 6.7. punktā noteiktais kritērijs).

Jau sākotnēji pie asistenta pakalpojuma nepieciešamības izvērtējuma, pakalpojuma saņēmējam jānorāda konkrēts iestādes apmeklējuma mērķis, norādot, ka piemēram, divas reizes mēnesī viņš apmeklēs bibliotēku,  lai veiktu maksājumus vai iespējams, ka meklēs darbu, izmantojot internetu.

Labklājības ministrijas skaidrojumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanu un piešķiršanu pieejami Labklājības ministrijas mājaslapā: www.lm.gov.lv (LM—Personām ar invaliditāti—Asistenta pakalpojums pašvaldībā cilvēkiem ar invaliditāti), papildus ir iespēja noskatīties Latvijas pašvaldību savienības mājaslapā; www.lps.lv, 2017.gada 1.jūnija videokonferenci – semināru „Asistenta pakalpojuma nodrošināšana pašvaldībās” sadaļā „Tiešraides, Videoarhīvs – Tiešraide”.

A.Malakāne
Sociālā dienesta vadītāja