Viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Baltijā nolēma dot savu ieguldījumu Latvijas simtgades svinībās.
Ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420×594 milimetrus liels un 30 milimetrus biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Latvijas ģerbonis par oficiālu simbolu kļuva 1921.gada 19.augustā. Līdz ar okupāciju to aizliedza, bet atjaunoja 1990.gada 15.februārī ar Augstākās Padomes lēmumu. Ģerboņa vairoga augšdaļā attēlotā zelta saule ir brīvības simbols, kas bija redzama arī latviešu strēlnieku krūšu nozīmēs un pulku karogos. Savukārt trīs piecstaru zvaigznes, kas izvietotas augšdaļā, simbolizē vēsturiski pastāvējušos novadus – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Sudraba grifs un lauva apvieno abus Daugavas krastus, kur pirmais simbolizē Vidzemi un Latgali, bet otrais – Kurzemi un Zemgali. Ozolu zarus apvij Latvijas karogs, kas noslēdz šo ģerboņa kopējo ietvaru.