Kuorsova, Kuorsova, Kuorsoveņa,
Skaistuokuo zeļtiņe Latgolai;
Nu golvys skusteni nūsiejusi, 
Motus viejā plyvynoj…

Ar ituom dzejnīka, publicista i nūvodpietnīka Ontona Slišāna (1948-2010) dzejis rindom ir īsuokts na vīns viņ pasuokums Kuorsovā. Tik izjusti, bet reizie vīnkuorši, bez līka patosa var izateikt tys, kurš leidz sirds dziļumim ar “vysim desmit kai kapačim īsačiers vīnā (i sovā) vītā” – tai Ontonu raksturuojs Oskars Seiksts. Jis atziest, ka Ontons Slišāns – cylvāks nu Šķilbānu koņtinenta, kurš latgalīšu volūdai i literatūrai pīvīnuojs vasalu kontinentu. Sovā myužā Ontons beja padariejs cīši daudz: daudzus godus vuocs i pīrakstiejs Zīmeļlatgolys folkloru, īskaņuojs gon tautysdzīsmis, gon saļmu dzīduojumus. 1980. godā dybynuojs i vadejs Upeitis i Rekovys etnografiskūs ansambļus, sarakstiejs 30 gruomotys i bārnim, i pīaugušajim. Nu jau vysā Latvejā zynams latgalīšu dzejis i muzykys  festivals „Upītes Uobeļduorzs”, kurš itūgod nūtyka jau septeņpadsmytū reizi. Šūgod dzejnīks byutu svietiejs sovu 70. dzimšonys dīnu. Tuopiec Latvejis i Kuorsovys piļsātys jubileju godā, dzejas dīnu pasuokumā “Kotru godi kuods breinums nūteik…”, kurš nūtyka 28.septembrī, pīminiejam Ontona Slišana veikumu. Dzejis i muzykas stundis īpašī cīmeņi beja Ontona aizsuoktūs dorbu turpynuotoji – dāls Andris i mozbārni. Muzikaluos apvīneibys KEI-REI izpiļdiejumā skanieja gon latgalīšu tautas dzīsmes, gon ar Ontona dzejas aiļom komponietos dzīsmis. Grupā apsavīnuojuši dzejnīka mozbārni Domeniks i Kate un myusu nūvodneica Raina Vasiļjeva. Eipaši emocionāli skanieja festivala  himna, kas atguodinuo, ka vyss lobīs napazyud, bet rūd turpinuojumu piecnuociejūs. Andris pastuostieja, ka piec Ontona Slišāna aizīšanys miužeibā jau ir izdūtys vieļ 3 gruomotys, turpynojās folklorys, latgaliskū tradiceju kūpšona, i, prūtams, aicinuoja nu jau nuokomgod iz „Upītes Uobeļduorzu”.

img_2496

img_2511-1

Nūvoda školu audziekņi bīži izmontoj Ontona Slišana dorbus skatuvis runys konkursūs. Ari šūreiz Kuorsovys vidusškolys audziekne Kristīne Polukejeva lasieja dzejūli “Kuorsova, Kuorsoveņa”. Kulturys noma vadietoja Ināra Rasima daliejās atmiņuos par sovom tikšonuos reiziem ar Ontonu Slišānu gon caur juo dzeju, gon folklorys festivalūs i cytūs nūtykumūs.

Paļdis cīmeņim, školai i kulturys nomam par sadarbeibu pasuokuma tapšonā.

Inta Jurče
Kārsavas pilsētas bibliotēkas vadītāja