Viena no Latvijas nopietnākajām ilgi nerisinātajām problēmām ir Sosnovska latvāņu lielā izplatība. Kaut arī, salīdzinājumā ar citiem reģioniem, Kārsavas novadā tā nav kritiska, ir vairākas vietas, kur šī problēma ir aktuāla – Malnavas, Nesteru, Pudinavas un Annasmuižas ciemu apkārtnē. Pašvaldība vairākus gadus testējot dažādas metodes to ierobežošanā ir secinājusi, ka metožu pielietošana ir ļoti atkarīga no konkrētās vietas un to efektivitāte atšķiras, bet galvenais secinājums ir tas, ka cīņai ar tiem būs rezultāts tikai tad, ja visi īpašnieki veiks neatlaidīgu un plānveidīgu darbu latvāņu apkarošanā.

Latvāņu ienākšana Latvijā
20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā latvāņi tika ievesti Latvijā kā kultūraugs, perspektīvs lopbarības augs, taču izrādījās, ka Sosnovska latvāņi ir tipisks invazīvs augs, kurš izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju, to izplatība Latvijā ir izgājusi no kontroles. Sākot šī auga audzēšanu lopbarībai, nav ievērots viselementārākais piesardzības princips. Tagad tas plaši izplatījies dažādās teritorijās, īpaši nekoptās zemes platībās un grāvjos. Ja latvāņi aug ap upēm un citām ūdenstilpnēm, tiem izdodas izplatīt sēklas plašā apkārtnē. Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi ir ļoti ekspansīva suga – var ieviesties un saglabāties ne tikai nezālienēs un ceļmalās, bet arī dabīgās augu sabiedrībās. Iznīdēt ielaistus latvāņus ir gandrīz neiespējami un jālieto viss iespējamais agrotehnisko un bioloģisko paņēmienu komplekss.

Latvāņu dzīvotspēja
2–4 metrus garajiem latvāņiem lapas plātne var sasniegt 1,5 metrus. Augs uzzied, nogatavina vairāk kā 20 000 sēklu un aiziet bojā. Sēklas dīgtspēju saglabā līdz pat pieciem gadiem Tādēļ, ja tas ir sācis ziedēt, nedrīkst ļaut tam nogatavināt un izsēt sēklas. Pēc appļaušanas ziedkopas nepieciešams sadedzināt.
Būtiska arī tā augstā reģenerācijas spēja, kuras dēļ pļaušana viena pati nenodrošina latvāņa iznīcināšanu (ja vien tā netiek veikta tik regulāri kā golfa zālienam). Latvāņu dīgsti ir salizturīgi un pacieš – 4º C līdz – 7º C temperatūru. Sākot ar otro dzīves gadu, bezsniega laikā tie iztur līdz – 25º C, bet zem sniega pat – 45º C.

Likums pieprasa cīnīties
Ministru kabineta noteikumi paredz, kas ar latvāņiem invadētās teritorijas tiesiskajam valdītājam jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informācija par invadētajām teritorijām un par izvēlētajām metodēm, kas paredzētas cīņai ar latvāņiem. Ierobežošanas pasākumi jāplāno līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai, un pēc tam teritorija jānovēro vēl vismaz piecus gadus. Savukārt Augu aizsardzības likumā noteikts pienākums invazīvās augu sugas iznīcināt un sniegt informāciju VAAD par to izplatību. Šo pasākumu neveikšanas gadījumā zemes valdītājs vai īpašnieks var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu.

Izraisa kaitējumu veselībai
Latvāņi ir ne vien kaitīgi lauksaimniecībai, bet arī bīstami veselībai. Lai gan pieskaršanās latvāņiem nav sāpīga, tomēr to šūnsula, saskaroties ar ādu, ultravioleto staru iedarbībā rada apdegumiem līdzīgus bojājumus, kuri var kļūt jūtami pēc 15–20 stundām. Latvāņu sulas savienojumi ir kancerogēni (izraisa vēzi) un teratogēni (izraisa embriju bojājumus). Cilvēkam, kurš apdedzinājies ar latvāņu sulu, vairākus mēnešus var saglabāties pigmenta plankumi, bet vairākus gadus āda var kļūt jūtīgāka un tumšāka. Tāpat var rasties ilgi dzīstošas un sāpīgas brūces un, ja sula iekļuvusi acīs, īslaicīgs vai ilglaicīgs aklums. Visbīstamākais cilvēka veselībai ir Sosnovska latvānis.
Tādēļ, ierobežojot latvāņus, nepieciešams ievērot darba aizsardzības prasības. Jālieto ūdensnecaurlaidīga materiāla apģērbs, zābaki, aizsargcimdi, sejas aizsargmaska vai aizsarbrilles, kā arī jāņem līdzi ūdens trauks, ar kuru pēc darbu beigšanas latvāņu sula jānoskalo no darbarīkiem un apģērba. Aizsargtērpam jābūt ar slēgtām piedurknēm. Brilles vai aizsargmaska nedrīkst aizsvīst. Cimdos ieteicams iebērt mazliet talka pulvera, lai nesvīstu rokas. Zābakos jāģērbj zeķes. Jāņem vērā, ka saskare ar latvāņu šūnsulu var būt tieša vai netieša – caur apģērbu, kā arī karstā un saulainā laikā ar tvaikiem.

Ierobežošanas metodes
Pastāv četri latvāņu ierobežošanas metožu veidi – mehāniskais, ķīmiskais, bioloģiskais un kombinētais. Mehāniskās metodes ir vairākas –ziedu čemura nogriešana, centrālo rozešu izduršana, noklāšana ar melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai citu mulču, nopļaušana ar tratorvilkmes vai ar rokām darbināmu tehniku. To veic vai nu 2 – 4 reizes veģetācijas periodā, apmēram ik pēc 2 – 3 nedēļām, kad latvānis sasniedzis 15 – 20 cm augstumu, vai arī vienu reizi ziedkopas ziedēšanas sākumā. Metode pielietojama regulāri vismaz 6 – 8 gadus.

Augsnes apstrāde
Augsnes apstrādi veic lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs, kur iespējams izmantot lieljaudas tehniku, no aprīļa līdz septembrim. Šī apstrāde nedod iespēju jaunajiem latvāņiem nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecajiem neļauj uzkrāt barības vielas. Sistēma ietver aršanu, frēzēšanu, lobīšanu, kultivēšanu, ecēšanu un šļūkšanu. Šī ir viena no visefektīvākajām metodēm, ar ko salīdzinoši ātri var iznīcināt latvāni (3 – 4 gadu laikā), tomēr tā ir salīdzinoši dārga. Pēc metodes veiksmīgas īstenošanas nedrīkst pieļaut jaunu augu iesēšanos apstrādātajā teritorijā.

Ķīmiskā un bioloģiskā metode
Ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot līdzekļus, kuru sastāvā ir dabīgā viela glifosāts. Izvēlēto augu aizsardzības līdzekli nelieto kombinācijā ar citiem ķīmiskiem preparātiem, jo ķīmiskā kombinācija var zaudēt efektivitāti. Metodi pielieto bezvējā, uz sausiem augiem un ja tuvāko divu stundu laikā nav gaidāms lietus.
Vecās latvāņu audzēs pirmo reizi to pielieto aprīļa beigās, maija sākumā un atkārto pēcdzinumu masveida parādīšanās. Ja latvānis ir kādā no nākamajām tā attīstības stadijām, pirms tam veic nopļaušanu. Atklātās platībās apstrādi veic ar lieljaudas tehniku, bet ierobežotās platībās – ar muguras smidzinātāju. Atsevišķiem augiem – ar aplikatoru vai injekciju veidā.
Bioloģiskajai ierobežošanas metodei jeb noganīšanai izmanto liellopus, aitas un kazas. Vislabāk tā pielietojama pavasarī. Ja latvāņus mājdzīvniekiem izmanto kā monobarību, tie var radīt līdzīgas traumas kā cilvēkiem, tādēļ mājdzīvniekus jānodrošina ar pilnvērtīgu papildus barību.

Kombinētā metode
Kombinētā ierobežošanas metode ir ļoti efektīva. Lauksaimniecības zemēs augsni rudenī loba vai uzar 10 – 15 cm dziļi, pavasarī šļūc, kultivē, kā arī pirmajos gados sēj ātraudzīgas kultūras (eļļas rutku, rapsi u.c.). Papildus mehāniski neļauj nostiprināties latvāņu sakņu sistēmai. Nākamajos gados sēj miežus, vasaras kviešus, lieto divdīgļlapu nezāļu herbicīdus un veic optimālu augsnes apstrādi. Tā turpina vismaz 2 -3 gadus, papildus pielietojot augsnes apvēršanu vai ķīmisko metodi.

Sīkāk ar ierobežošanas metodēm var iepazīties šeit: http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai/par-latviju-bez-latvaniem/latvanu-ierobezosanas-metoodes.aspx

pdf-icon.pngInformācija par integrēto latvāņu apkarošanas metodi770.85 kB

Ņemot vērā Sosnovska latvāņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, ainavas skaistumu un cilvēku veselību, nepieciešama aktīva rīcība, lai tos ierobežotu un galu galā iznīdētu. Aicinām visus zemes īpašniekus, kuru īpašumos ir sastopama šī invazīvā suga, iepazīties ar metodēm un savā īpašumā izvēlēties visatbilstošāko, nepieļaujot to izplatību un sekmējot latvāņu izskaušanu mūsu novadā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar vides pārvaldības speciālistu Juri Vorkali(28343926 vai juris.vorkalis@karsava.lv).

Teritorijas Kārsavas novadā, kur ir izplatījušies latvāņi:

pudinava

malnava

nesteri-zobleva

annasmuiza

Juris Vorkalis
Vides pārvaldības speciālists