Šogad aprit 30 gadi, kopš 1991. gada barikādēm, kas bija viens no izšķirošajiem notikumiem ceļā uz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Laiks no 1991. gada 13. līdz 25. janvārim Latvijas jauno laiku vēsturē ierakstīts, kā saliedēts tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu brīvību un savu valsti.

Ceļš no Latvijas Republikas dibināšanas līdz valstij kādā dzīvojam šodien, nebija viegls. Otrais pasaules karš un ilgie padomju okupācijas gadi lika šķēršļus neatkarīgas Latvijas pastāvēšanai. Tomēr, mainoties PSRS politiskajai situācijai, 20. gadsimta astoņdesmitajos gados tika īstenotas daudzpusīgas, reizē arī demokrātijai labvēlīgas reformas.

Latvijā sākās Trešā atmoda. Astoņdesmito gadu otrajā pusē strauji veidojās nacionāla strāvojuma organizācijas – Helsinki-86, Latvijas Tautas Fronte. Rīgā notika padomju pret padomju okupācijas režīmu vērstās demonstrācijas. Aizvien vairāk publiskajā telpā parādījās viedokļu dažādība un medijos vairs netika cenzēts saturs, kas asi kritizēja un tieši norādīja uz Latvijai nodarīto PSRS okupācijas režīma kaitējumu.

Ilgus gadus pūrā turētā ideja par Latvijas neatkarības atjaunošanu ieguva jaunu sparu. Atmodas vēsmas un valstiskuma apziņa bija jūtama arī Kārsavā. Jau astoņdesmitajos gados, virs Kārsavas kultūras nama atsevišķos pasākumos tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs un pamazām ļaudis tuvākos un tālākos pagastos vienoja valstiskā pašapziņa un vēlme pēc savas neatkarīgas valsts.

1989. gada 23. augustā kopā ar Lietuvas, Igaunijas un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem akcijā „Baltijas ceļš” piedalījās arī tagadējā Kārsavas novada iedzīvotāji, bet 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas neatkarības atjaunošanu”. Tomēr ceļš uz Latvijas valstiskuma atgūšanu nebija noslēdzies.

Baltijas valstu lēmums par neatkarības atjaunošanu izsauca plašus PSRS protestus. Latvijā un Lietuvā aktivizējās PSRS karaspēks un specializētās milicijas OMON kaujinieki. Jau 1991. gada janvāra sākumā OMON kaujinieki ieņēma Preses namu Rīgā, tādā veidā paralizējot progresīvas preses izdošanu.

Latvijas sabiedrība mobilizējās pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā, kad naktī no 12. uz 13. janvāri padomju karaspēks uzbruka Viļņas Televīzijas tornim, atklāja uguni un ar tankiem iebrauca pūlī, kas bija pulcējies pie televīzijas ēkas.

13. janvāra agrā rītā, plkst. 4.00 Latvijas Radio pirmajā programmā izskanēja Latvijas Tautas frontes vadītāja Daiņa Īvāna uzruna, kurā cilvēki tikai aicināti pulcēties Doma laukumā Rīgā, lai paustu atbalstu Lietuvai un izteiktu protestu pret iespējamām provokācijām Latvijā.

Jau tajā pašā dienā Daugavmalā notika Vislatvijas manifestācija, kurā piedalījās vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Bet jau vakarā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma, Rīgā pie svarīgākajiem valsts objektiem simtiem cilvēku veidoja barikādes no smagajām mašīnām, traktortehnikas un betona bluķiem. Aizsargāt barikādes Rīgā devās cilvēki no visām Latvijas malām, tostarp arī vairāki desmiti cilvēku no Kārsavas pilsētas, Salnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Malnavas pagastiem.

Laikā no 13. līdz 25. janvārim tika bloķēta piekļuve stratēģiski nozīmīgākajiem objektiem – valsts pārvaldes iestādēm, radio un televīzijas ēkām. Lai gan barikādes tika plānotas kā neapbruņota protesta akcija, sekoja vairāki OMON uzbrukumi. Dramatiskākie notikumi norisinājās 20. janvārī, kad OMON kaujinieki uzbruka Iekšlietu ministrijas ēkai. Šajā sadursmē dzīvību zaudēja pieci cilvēki.

25. janvāris, kad pie Brīvības pieminekļa notika barikāžu upuru bēru ceremonija, tika izsludināts, kā barikāžu beigu datums, bet 20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena.

1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds. No 1996. gada tas barikāžu aizstāvjiem sāka piešķirt 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. Kopš 1999. gada piemiņas zīmei piešķirts valsts nozīmes apbalvojuma statuss un to saņēmuši vairāk nekā 30 000 barikāžu dalībnieki. Starp apbalvojuma saņēmējiem ir 19 Kārsavas novada iedzīvotāji – 9 no Salnavas pagasta, 6 no Mērdzenes pagasta un pa vienam no Kārsavas, Malnavas, Mežvidiem un Pudinavas.

Gunta Ločmele
(vēsturniece, žurnāliste)