Biedrība „Asmu Latgalīts”, kurai ir sabiedriskā labuma statuss, organizē Latgales Gada balvas pasniegšanas ceremoniju ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, sekmēt ekonomisko izaugsmi, akcentējot pozitīvo, vienot Latgales iedzīvotājus, kā arī veicināt to aktīvu turpmāko darbību.

22. februārī Preiļu novada kultūras centrā notika 6. Latgales Gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā bija izdevība piedalīties, un iespaidu bagātībā gribas padalīties ar citiem līdzcilvēkiem.

Tādu svētku gaisotni reti nākas piedzīvot: tik daudz skaistu, patriotisku dzejas vārsmu latgaliešu valodā svētku ievadā, pārdomāta balvu pasniegšanas gaita, ko īsi varētu izteikt- no sirds uz sirdi! Balvas tika piešķirtas 9 nominācijās un pretendentu skaits krietni iespaidīgs- 46. Bet tādu daudzveidību gan nomināciju uzskaitē, gan starp pretendentiem uz balvu- no Latgales Gada ģimenes, Latgales Gada sirds cilvēka, aktīvākā seniora, aktīvākā jaunieša, gan cilvēka, kurš nes Latgales vārdu pasaulē, gan Atgriezies Latgalē. Ļoti saturīgi, tēlaini katram pretendentam veltītie vārdi, liekas, uzrunāja katru, uzsverot pretendenta darbības ilgumu un aktualitāti, radošu un oriģinālu pieeju savā darbības jomā. Sociālajai darbiniecei pieteikumu parakstījuši vairāk kā sešdesmit cilvēku! Viedus vārdus nominācijā „Savas zemes saimnieks” dzirdējām no jaunā lauksaimnieka: „Zemniekam spēku dod zemes smarža.” Pamatā aktīvi ir bijuši Preiļu, Krāslavas, Daugavpils novadi, tikai daži bija no Rēzeknes un Balviem. Nu īpaši lepni izskanēja vienīgais pretendents no Ludzas puses- Kārsavas novada Mežvidu pagasta iedzīvotāja Ilga Rudoviča nominācijā „Vēstures saglabāšana. Latgales vārds pasaulē”, kuru kā juridiska persona bija pieteikusi Mežvidu pagasta bibliotēka, uzsverot Ilgas darbību kā iedvesmas paraugu un piemēru dzimtas izpētē.

Tikai braucot vakarā uz mājām, mazliet urdīja pārdomas ar rūgtuma piegaršu… Kāpēc mēs esam tik kūtri, neaktīvi, varbūt pat vienaldzīgi? Vai mūsu pagastā, novadā nav cilvēku, kuri pelnījuši saņemt to pašu atzinības rakstu, saņemt publisku „paldies!” Ar kādām prieka acīm, kas izstaroja lepnumu, pretendenti kāpa uz skatuves, lai saņemtu piemiņas balvas daudzo skatītāju aplausu pavadīti! Prieks un lepnums staroja gan gaviļnieku, gan zāle sēdošo acīs! Varbūt pie mums vairāk populāra ir latgaliešu kultūras balva „Boņuks”, bet tā ir cita līmeņa balva, adresēta konkrētai auditorijai. Par Latgales Gada balvu gribas teikt-tautas pateicības vārdi Latgalei un Latgales cilvēkiem.

Un lieliskais Preiļu kultūras centra pašdarbības kolektīvu sagatavotais koncerts tikai pastiprināja lielisko svētku gaisotni! Lai arī izmantojot sabiedriskā transporta iespējas mājās tikām vakarā pēc deviņiem, nebija žēl arī zaudētās brīvdienas, jo tas bija to vērts!

Cerams, ka nezudīs mūsu ikviena patriotisma dzirkstelīte, lai arī turpmāk celtu savu Latgalīti saulē ar savu darbu, attieksmi, lepni sakot- asmu latgalīts!

V. Škestere,
Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja