Lai sargā tevi Dievs.
Tu biji reiz tik skaista.
Lai sargā tevi Dievs-
Tev atkal tādai būt.

Šis dzejolītis, kuru Gunars Janovskis licis romāna „Pilsēta pie upes” izskaņā, varētu būt daudzu viņa darbu un pat dzīves vadmotīvs, tēlos, krāsās un  izjūtās atklājot dziļi sirdī   un nomoda sapņos glabāto Latvijas tēlu un sapni par Atmodu.

Kas bija Gunars Janovskis? Ar literāriem darbiem ir tāpat kā ar cilvēkiem- tie atklājas tikai tuvāk iepazīstot. Jā, bibliotēkas plauktos alfabētiskā secībā izvietoti daži autora darbi, par pašu autoru  zināms tik vien, ka tas ir trimdas rakstnieks. Vairāk iepazīts pēc nesen izdotā romāna „Pilsēta pie upes”, kam sekoja informācija par filmas tapšanu pēc romāna scenārija.

Mežvidu pagasta bibliotēkas rīkotajā literārajā pasākumā ļoti saturīgu, aptverošu informāciju par rakstnieka biogrāfiskiem datiem, viņa daiļrades un dzīves līkločiem bija sagatavojusi Ilga Rudoviča, reizē atklājot lielu personību, kas pieder Otrā pasaules kara laika „zudušajai paaudzei,” kura savā dzīvē pieredz ne vienu vien prātam neaptveramu lūzumu, zaudējot dzimteni, bet savu tēvzemi viņš mīlēja no sirds. Kaut liktenis izcilajam latviešu rakstniekam nebija lēmis ne piedzimt, ne mirt savā tēvu zemē, tomēr tur atgriezās viņa pelni.

ar-triju-zvaigznu-3

Pirmoreiz izlasot romānu „Pilsēta pie upes” secinājums bija- laba grāmata. Un tikai. Bet, gatavojoties pasākumam, vēlreiz uzmanīgāk pārlasīju romānu un biju pārsteigta, ka daudz ko steigā biju palaidusi garām, jo šoreiz secinājums bija- izcili vērtīga Latvijas vēstures literārā apcerē veidota grāmata, tāpēc gribējās iepazīt autora dzīves stāstu, jo grāmatā ir daudz biogrāfisku faktu. Un gribas pieminēt  aizkustinošas rindas no G. Janovska mūža stāsta: „Manī nekad nerima pārliecība, ka manas grāmatas kādreiz nonāks dzimtenes lasītāju rokās. Mans mūžs nav bijis veltīgs. Es esmu kaut ko veicis Latvijai.”

Tik pat interesanti Inga Egle dalījās iespaidos par piedalīšanos filmas „Pilsēta pie upes” uzņemšanas epizodēs pagājušā gada vasarā Ludzā: gan kā tika piemeklētas drēbes attiecīgā gadsimta laikposmam, gan par gājienu, kas atkārtoti bija jāveic desmit reizes, gan par režisora V. Kairiša darba paņēmieniem.

Gribētos papildināt pēdējā laikā bieži dzirdēto Arno Jundzes saukli „Lasīt- tas ir stilīgi!” Tas ir ne vien stilīgi, bet kā atzina G. Janovskis-„Grāmata ir vērtība”, tas ir lielisks avots, kur smelt zināšanas, gudrības, atslodzi dvēselei un tā ir ceļabiedrs visam mūžam.

Liels paldies mūsu lasītājai Marijai Čakšei, kas uzdāvināja bibliotēkai jubilejas gadā atkārtoti izdoto vērtīgo grāmatu „Lielā Latvijas vēstures grāmata.”

Veronika Škestere
Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja