Maija vokorā atnōc pi krysta-
Atver dvēseli, Dīva vōrds svāts.
Dzīsmu vaiņugā teirumim, sātom
Sovu paleigu Dīvmote snādz.
(O. Matvejāns)

Izsenis vismaz divus gadsimtus Latgales sādžas un ceļmalas rotā daudzi krucifiksi, lai  maija vakaros ticīgie varētu lūgties pie krusta, godinot Jaunavu Mariju. Kā atmiņās kavējas seniedzīvotāji- kādreiz klusos vakaros dziedāšana bija dzirdama vai no katras sādžas. Sākoties atmodai, tika atjaunoti kādreiz padomju varas ateisma propagandas ziedu laikos izpostītie, pa nakti novāktie krusti. Katram ir sava vēsture.

Ilga apņemšanās, uzņēmība bija nepieciešama, lai atrastu pareizo vietu un uzstādītu krustu Mežvidu ciema centrā. Iesvētot krustu 2000.gadā- Kristietības jubilejas gadā- maija mēneša otrajā svētdienā, prāvests P. Deglis uzsvēra to lielo bagātību, kas ir cilvēkam, kurš domā par mūžīgām vērtībām, par saikni ar Dievu. Krusts uzstādīts ļoti skaistā vietā- ar skatu uz ciemata centru, mazliet sāņus no lielajiem ceļiem, tāpēc dziesmas klusajos maija vakaros aizskan līdz daudzu māju pagalmiem, neatkarīgi no laika apstākļiem: lietus, krusa, pat pērkona negaisi nav traucējuši lūgšanu un dziesmu norisi.

Kas izmainījās šogad sakarā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, ierobežojot pulcēšanās iespējas? Nenoliedzami, aprīļa beigās māca bažas, pat bailes vai drīkstam pulcēties pie krusta? Bet, izsverot visus noteikumus un aizliegumus, secinājām, ka tomēr nebūsim lieli likuma pārkāpēji. Par uzmundrinājumu izlasījām Katoļu Baznīcas Vēstneša maija numurā A. Briškas rakstā “Kai Sarkaņu solā leidz zvaigžņom dzīdova” izteikto pamācību- “Ku ota mes tagad sēdēsim šite? Kotra sovā styurī. Tai i saīt- kotra sovā styurī.” Bet Mežvidos sanāca- katra uz sava sola, jo sakarā ar to, ka šogad saprotamu iemeslu dēļ nebija izteikts īpašs aicinājums pulcēties pie krusta, arī mežvidiešu pulciņš nebija liels. Jā, pirmajos gados pēc krusta uzstādīšanas dažu labu vakaru pat vietas pietrūka uz soliem… bet tāpēc lūgšanas un dziesmas neskanēja mazāk vai sliktāk- kā katru gadu skaitījām Rožukroni, Dievmātes litāniju, dziesmas Jaunavai Marijai par godu. Protams,  vilkām značkas un skaitījām ikdienas lūgšanas, arī bīskapa J. Buļa ieteikto lūgšanu pandēmijas laikā, cerot, ka ar lūgšanām būsim kopā ar visu ticīgo tautu slimības uzveikšanā. Lai izskan skaistā lūgšana:

Dīva Mōte, globoj myus mīlesteibā sovā,
Vysus ļaudis svētejūt, žēlesteibas dōvoj!
Paleidzeibu izlyudz mums Tu nu Dāla sova,
Lai tūp myužam svēteita Mōras zeme Tova.
Lai nav velti dzeivōti myusu myuža godi.

Veronika Škestere