Ceturtdien, 20. jūnijā Ludzas Tautas namā tikās Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes novada deputāti ar Juri Pūci, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (turpmāk – VARAM) ministru, Aivaru Draudiņu, valsts sekretāra vietnieku reģionālās attīstības jautājumos, un Jāni Turlaju, ministrijas pieaicināto ekspertu, uzņēmuma “Jāņa Sēta” galveno redaktoru, ekonomģeogrāfu, lai pārrunātu un izteiktu viedokli ministrijai par gaidāmo novada reformu.

varam-sapulce

Kārsavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ināra Silicka bija sagatavojusi uzskatāmu prezentāciju, kurā minēja, ka kārsavieši Ludzā nevarēs saņemt daudzus svarīgu pakalpojumus no tādām iestādēm kā, piemēram, zemesgrāmatas nodaļas, Valsts Zemes dienesta, uzņēmumu reģistra utt.. Uz kuru ministrs atbildēja, ka jebkurā situācijā būs lietas, ko spēs nodrošināt tikai noteiktas iestādes noteiktā vietā. I. Silicka ieteica, ka, lai izpildītu vienu no teritoriālās reformas mērķiem, t.i. visiem Latvijas iedzīvotājiem būs vienāda pieejamība pakalpojumiem, nosacīti ir jāsadala visa Latvijas teritorija zonās. Proti, nevar salīdzināt, cik salnavietim vai kārsavietim izmaksā nokļūšana uz Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcu. Kopumā nākas iztērēt 35 – 40 euro, savukārt rīdziniekam apmēram 9 euro. Arī braukšana uz galvaspilsētu ar savu auto neizmaksā stipri lētāk, viens no lētākiem variantiem ir kādi 52 euro. Jo tālāk latvietis atrodas no Rīgas, jo tam ir lielāki atvieglojumi – lielāka alga, pensija, bezmaksas stāvvietas (Kārsavas gadījumā tā varētu būt Rumbulā), kā arī bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā utt. Ministrs solīja padomāt un iespējams arī realizēt kādu no idejām. Atbildi uz jautājumu, vai Kārsavas novada iedzīvotājs būs ieguvējs šajā teritoriālā reformā, tā arī nesaņēmām.

dsc_0771-1-1024x680

Fotogrāfijas avots: Ludzas novada pašvaldība

Tikšanās laikā ministrs Juris Pūce uzsvēra, ka pašvaldībās tiks izveidoti klientu apkalpošanas centri, kuri darbosies uz pašvaldību bāzes un saskaņā ar vienotiem principiem, nodrošinot klientiem vienkopus gan pašvaldību pakalpojumus, kā līdz šim, gan noteiktus valsts pakalpojumus. Kārsavā šāds centrs darbosies nākamajā gadā.

“Es atzīstu, ka šādā vadošā amatā strādāju neilgi, tādēļ ceru, ka šī jaunā teritoriālā reforma sniegs iespēju attīstīt Ludzas novada potenciālu un tad jau redzēs, cik efektīva būs šī reforma,” atzīst Juris Pūce.

dsc_0781-1024x680

Fotogrāfijas avots: Ludzas novada pašvaldība

Noslēgumā ministrs aicināja ikvienu sūtīt savus ieteikumus un alternatīvus problēmu risinājumus saistībā ar plānoto teritoriālo reformu uz e-pastu reforma@varam.gov.lv, jo iespējams ir kādi dati, ko VARAM nav pamanījis.

Kārsavas novada pašvaldība cer, ka 2021. gadā izveidotā reforma radīs iespējas arī mūsu novada iedzīvotājiem.

pdf-icon.pngLudzas novada pašvaldības profils1.96 MB

Aicinām iepazīties ar apvienotā Ludzas novada pašvaldības profilu, ko izstrādāja VARAM.


 

Konteksts

Jaunā administratīvi teritoriālā reforma plāno samazināt pašvaldību skaitu – no 119 līdz 35 (Latgalē – 7), kuru funkcijas nemainās. Tiks veidotas pašvaldības ap lielākām pilsētām un attīstības centriem. Izmaiņas teritoriālā reforma skars visas pašvaldības, izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadus.

o2

Reformas izvirzītie mērķi līdz 2021. gadam:

  • ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām;
  • pašvaldības spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē;
  • pieejamībā, kā arī pašvaldības sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Noslēdzot pirmssvētku nedēļu, VARAM būs tikusies ar 55 no 114 novadu un pilsētu pašvaldību deputātiem. Vietējo pašvaldību reformu prezentācijas materiāli ir pieejami doc-icon.pngVARAM mājaslapā.

Antra Barkāne
Sabiedrisko attiecību speciāliste