Šī gada 17. decembrī, Adventa trešajā svētdienā, pārstāja pukstēt prāvesta Jāzepa Aglonieša sirds. Pēdējos gados viņa dzīvē arvien vairāk ienāca ciešanas, taču pēkšņā aiziešana ir liels trieciens un sāpes priestera tuviniekiem, draudzei un visai vietējai sabiedrībai.

Jāzeps Aglonietis dzima 1942. gada 18. jūlijā desmitos vakarā vecāku dzīvoklī Jaunaglonas skolas ēkā, jo abi vecāki bija skolotāji. Dzīves ceturtajā dienā Aglonas baznīcā viņu nokristīja priesteris Henrihs Trūps. Kristīgās pārliecības dēļ padomju vara Agloniešiem uzlika dažādus pārbaudījumus, bet Dieva svētība bija stiprāka – no ģimenes 10 bērniem izauga 4 priesteri: Jāzeps, Andrejs, Antons un Jānis (miris 2006. gadā). Droši vien to veicināja dzimtas dziļi katoliskās saknes, vecāku draudzība ar kristīgi inteliģentiem cilvēkiem, arī Aglonas svētvietas aura, tādēļ Jāzeps jau bērnībā, Aglonas baznīcā mātei blakus sēdēdams, lūdzis Dievu, lai palīdz viņam kļūt par priesteri.

No 1960. līdz 1964. gadam J.Aglonietis studēja fiziku Latvijas Valsts universitātē, bet ticības dēļ tika atskaitīts un iesaukts armijā. 3 gadus nodienējis Maskavā celtniecības daļā, viņš atgriezās Rīgā un 1969. gadā iestājās Romas katoļu garīgajā seminārā, kuru pabeidza 1973. gadā, 4 gadu laikā apguvis vācu, poļu, lietuviešu, latīņu valodu un eksternā nokārtojis eksāmenus. 1973. gada 2. septembrī Svētā Franciska baznīcā bīskaps Valerijans Zondaks iesvētīja jauno diakonu Jāzepu Aglonieti. Vēlāk viņa priesterības gaitas veda uz Latgali: Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds, Naujenes, Spruktu, Elernes, Varnaviču, Sventes, Jaunbornes, Silenes, Daugavpils Dievmātes katoļu draudzi, tad atkal uz Rīgu – Sv. Alberta baznīcu.

1991. gada 18. jūlijā, savā 49. dzimšanas dienā, Jāzeps Aglonietis ieradās Kārsavā, kur pēc prāvesta Pētera Beķera nāves sāka darbu Malnavas Rožukroņa Dievmātes, Ruskulovas Lurdas Dievmātes un Salnavas Sv. Jāņa tuksnesī saucēja balss katoļu draudzēs. Lielākais un redzamākais devums, ko prāvests atstājis Kārsavai, visai tās apkaimei un arī Latgalei, ir jaunais dievnams, kura būvēšana tika sākta 1995. gadā. Prāvestam nācās pārtapt par celtnieku, būvdarbu vadītāju, grāmatvedi, sagādnieku, talku rīkotāju, līdz 2003. gada 5. oktobrī tika iesvētīta jaunā baznīca. Nemanāmāks, kaut arī ne mazāk grūts un svētīgs, bija prāvesta ikdienas darbs: Sv. Mises celebrēšana, kristīšana, laulāšana, izvadīšana pēdējā gaitā, kapusvētki, reizēm arī ekskursiju vadīšana jaunajā baznīcā, kur katrai svētbildei, krustaceļa gleznai, altāra rotājumam un pat sliekšņa akmenim bija klāt viņa roka un sirds. Pagājušvasar, atskatoties uz sava mūža 75 gadiem, kā lielāko gandarījumu prāvests minēja pateicību Dievam, kas devis spēku un izturību pašaizliedzīgi kalpot, ar smaidu piemetinot, ka priesterības 44 gadu laikā atvaļinājums slimības dēļ bijis tikai 3 nedēļas.

Tāds viņš arī paliks ļaužu atmiņā – lēnprātīgs, vienkāršs, pašaizliedzīgs līdz pēdējam elpas vilcienam. Pateicamies Dievam par mūsu prāvestu Jāzepu Aglonieti un dalām sāpes ar viņa tuviniekiem. Liksim savus pārdzīvojumus mazajam Jēzus Bērniņam pie kājām un nebaidīsimies lūgt, pateikties,ciest un piedot. Turēsim atmiņā stipru un gaišu mūsu garīgā tēva Jāzepa dzīvo tēlu un sekosim viņa aicinājumam: „Dzīve ir īsa. Steidzies darīt labu!”

Kārsavas novada pašvaldība,
Malnavas Rožukroņa Dievmātes, Ruskulovas Lurdas Dievmātes,
Salnavas Svētā Jāņa tuksnesī saucēja balss Romas katoļu draudzes

Foto: Arturs Mozga